array(0) { }

Aizvēsturiski vīrusi, kas mūs ietekmē vēl šodien

Ideja par to, ka tavs ķermenis ir mājvieta neskaitāmam daudzumam baktēriju, noteikti nav iepriecinoša, tomēr man tev ir vēl satraucošākas ziņas. Tu esi pilns ar vīrusiem. Šie vīrusi atrodas tavā ģenētiskajā materiālā un veido aptuveni 8% no visa tava DNS. Daudzi no šiem vīrusiem ir līdzīgi HIV vīrusam, bet citi cilvēka DNS ir integrējušies jau pirms tūkstošiem un pat miljoniem gadu.

Šos vīruss sauc par endogēnajiem retrovīrusiem, un lai gan doma par tādiem nav īpaši patīkama, tomēr pētījums, kas publicēts Cell Reports ir parādījis, ka tie varētu būt iesaistīti cilvēka smadzeņu attīstībā un domāšanas procesu formēšanā. Manipulējot ar peļu genomu, zinātniekiem ir izdevies iegūt pierādījumus, ka daži endogēnie retrovīrusi varētu būt ieguvuši jaunas funkcijas mūsu ķermenī.

Atšķirībā no citiem vīrusiem, retrovīrusu ģenētiskais materiāls sastāv no RNS, kas nozīmē, ka tiem ir jāiziet cauri virknei procesu šūnā, lai beigās varētu integrēties DNS un reproducēties. Kad šāda vīrusa ģenētiskā informācija ir iekļuvusi DNS, tad tas var tikt nodots tālāk pēcnācējiem. Tādā veidā daudzi no endogēnajiem retrovīrusiem mūsu genomā ir integrējušies pat pirms vairākiem miljoniem gadu un vēl aizvien tur atrodas.

Lielākā daļā no endogēnajiem retorvīrusiem tiek “apklusināti” DNS metilēšanas veidā, kas nozīmē, ka attiecīgais DNS rajons, kur atrodas vīrusa gēni, tiek deaktivizēts. Jaunais pētījums ir parādījis, ka daži no šiem vīrusiem spēj kļūt aktīvi un ietekmēt mūsu attīstību jau pašās pirmajās embrija izveidošanās nedēļās. Vismaz peļu embriju smadzenēs.

Par endogēno retrovīrusu gēnu aktivitāti vai “apklusināšanu” atbild proteīns ar nosaukumu TRIM28. Kad zinātnieki apturēja šī proteīna darbību dažādās peļu šūnās, izmaiņas endogēno retrovīrusu darbībā tika manītas galvenokārt to grauzēju smadzenēs – peles kļuva hiperaktīvās. Lai gan tas nav pietiekami, lai uzskatītu, ka endogēnie retrovīrusi atbild par uzvedības izmaiņām, tomēr ir iegūts pietiekami daudz materiāla, lai veiktu turpmākus pētījumus šajā jomā.

Lai izpētītu, ko endogēnie retrovīrusi dara savos aktivitātes periodos, tiks veikti jauni eksperimenti, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka priekšstats par šiem vīrusu gēniem, kurus pieskaita pie tās DNS daļas, kas šķietami nepilda nekādu funkciju, ietekmē mūs daudz vairāk nekā šķita līdz šim.

28. janvāris, 2015 | 1432 Skatījumi | 0 komentāri | Autors: Draxo
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Reģistrēties, vai ienākt.
Pierakstīties uz jaunumiem
Vai arī iespējams vēlaties reģistrēties.