array(0) { }

Gauskāji kolonizē kosmosu

Agri vai vēlu cilvēcei nāksies sākt domāt par kosmosa kolonizēšanu. Bet, ja pat tiks izgudrotas ierīces, kas ļaus mums pārvietoties uz citām planētām, mums nāksies cīnīties ar to agresīvajiem iemītniekiem. Starp viņiem ir arī radības, kas spēj mums iemācīt, kā izdzīvot „nedraudzīgos” apstākļos. Tie ir mazie ūdens lāči jeb gauskāji.

1

Gauskāji ir visur

Pirmo reizi šie apbrīnojamie radījumi tika atklāti 1773. gadā. Vācu zoologs Johann Goeze aplūkoja dažādas radības ūdenī un atklāja šos mazos lāčiem līdzīgās būtnes un nosauca tos par mazajiem ūdens lācīšiem. Viņš savā dienasgrāmatā ierakstīja: „Mazajiem dzīvnieciņiem ir neparasta uzbūve. Atgādina miniatūras lācīšus, tāpēc es nolēmu saukt viņus par ūdens lācīšiem.”1777.gadā itāļu pētnieks Lazzaro Spallanzani nosauca šos radījumus par gauskājiem. Šādu nosaukumu viņi ieguvuši par godu tam, ka viņu pārvietošanās ātrums ir samērā lēns, minūtē viņi spēj veikt tikai 2-3 milimetru attālumu.

2

Gauskāji iespējams aplūkot tikai ar mikroskopa palīdzību: Gauskāju ķermeņa garums 0,05—1,2 mm. Posmi neskaidri izteikti. Kāju četri pāri, tās īsas, bez posmiem. 3 kāju pāri ir ķermeņa sānos, ceturtais pāris — ķermeņa pakaļējā galā. Ķermeņa priekšgalā atrodas mutes atvere; ap to var būt dažādi izaugumi (ciras, palpas, papilas).Olas apaļas vai ovālas, līdz 0,14 mm garas, dažām sugām ar izteiktu virsmas reljefu.

Pirmajā acu uzmetienā, gauskāji ne ar ko diži neatšķiras no citām dzīvām radībām. Ūdens lācīšiem ir gremošas orgāni un nervu sistēma, toties viņiem nav asins un elpošanas sistēmas. Asinis aizstāj ķermenī esošais šķidrums, savukārt elpot palīdz āda.

Lielākā daļa no viņiem ir zālēdāji, tomēr daži ir arī kanibāli, un pārtiek no sev līdzīgajiem. Šobrīd ir piefiksētas vairāk nekā 900 dažādas ūdens lācīšu sugas, apmēram 120 atrodas Krievijas teritorijā.  Visvairāk sastopami Himalajos, kā arī 4km jūras dziļumā. Ir arī tādas sugas, kuras spēj dzīvot kokos, uz akmens sienām, kā arī mājās.

3

Uz Zemes un Kosmosā

Pēc ekspertu domām, ūdens lācīši ir unikāls radījums, kuram līdzīgu radījumu uz šīs Zemes nav. Viņu unikalitāte slēpjas tajā, ka viņi spēj izdzīvot visektremālākajos atpstākļos. Eksperimenti ir pierādījuši, ka viņi spēj izdzīvot gan -193 grādu aukstumā, gan arī 100 grādu karstumā, tajā pat laikā nezaudējot spēju pārvietoties un vairoties. Viņu organisms nereaģē uz radiāciju, uz dažādām gāzēm un spirtu.

4

Vidējais ūdens lācīšu dzīves ilgums ir 200 gadi, no kuriem 10 gadus viņi spēj izdzīvot bez pārtikas un ūdens. Viņi pat spēj izdzīvot bez gaisa vairākas nedēļas. Pēc tam, kad ūdens lācīši izturēja neskaitāmus eksperimentus, zinātnieki izlēma viņus nosūtīt kosmosā. Līdzīgi projekti tika realizēti 2007. Un 2009.gadā, ko veica Eiropas kosmosa aģentūra. Ūdens lācīši pavadīja atklātā kosmosā 10 dienas, cīnoties ar dažādiem negatīvajiem faktoriem. Gauskāji ir vieni no nozīmīgākajiem organismiem kosmosa biozinātnē, jo tie spēj izturēt dažādas ekstrēmas vides un atrasties zemākas aktivitātes režīmā ilgāku laika posmu. Pie paātrināta ātruma apstākļiem gauskāji tika pakļauti spēcīgai magnētisko lauku iedarbībai, kādi ir raksturīgi četrām lielajām gāzu planētām, kā arī tām sarežģītākajām planētām, kas atrodas pie mūsu Saules sistēmas pašām robežām. Jāsaka, ka gauskāji nepievīla ekspertus: 160 jūdžu augstumā viņi neizjuta nekādu diskomfortu, kosmisko vakuumu, un pat ne radiāciju.

5

Gauskāju izturības atslēga slēpjas to spējā ieslīgt nāvei līdzīgā stāvoklī, kurā vielmaiņa palēninās līdz nepilnam 0,01 procentam no normas, tā ka vielmaiņas procesus gandrīz vairs nevar konstatēt. Lai nonāktu šajā stāvoklī, gauskāji ievelk kājiņas, aizvieto zaudēto ūdeni ar īpašu cukuru un saraujas niecīgā muciņā, ko pārklāj vaskaina aizsargkārtiņa. Kad atjaunojas normāls mitruma līmenis, gauskāji dažu minūšu vai stundu laikā atgriežas aktīvā stāvoklī. Ir zināms pat kāds gadījums, kad gauskāji sekmīgi atdzīvojās, pavadījuši neaktīvā stāvoklī vairāk nekā 100 gadu.

6

No gauskāja pie cilvēka

Zinātnieki šobrīd mēģina saprast, kā gauskāji spēj pārciest tik ekstremālus apstākļus. Kā uzskata Kalifornijas biologs Džons Kroijs, gauskāju izdzīvošanas atslēga slēpjas viņu organisma iestrādātajā „izžūšanas” spējā. Tā ir saistīta ar Ogļhidrāta trehalozes izstrādi. Ja izdosies šos procesus izraisīt mākslīgi, tā būs iespēja uzglabāt ilgāk dažādus produktus, asins šūnas, kā arī paaugstināt vakcīnu kvalitāti. Ja šīs metodes būs pielietojamas medicīnā, tas būs kārtējais solis uz priekšu, lai paildzinātu cilvēka dzīves ilgumu.

7

12. marts, 2016 | 3542 Skatījumi | 0 komentāri | Autors: Draxo
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Reģistrēties, vai ienākt.
Pierakstīties uz jaunumiem
Vai arī iespējams vēlaties reģistrēties.