1910. gads – informācijas meklētājs

1910. gads – informācijas meklētājs

Vairākus gadus pirms Google dibinātāju piedzimšanas pa pasauli staigāja beļģu izcelsmes advokāts Pauls Otlets, kuram pa galvu šaudījās revolucionāra ideja – pierakstīt ikvienu cilvēces zināšanu krikumiņu uz 3 x 5 cm lielām papīra lapelēm. Šīs lapeles viņš izdomāja organizēt paša izdomātas sistēmas veidā – Universal Decimal Classification. Pagāja tikai 15 gadi, kad mazās lapeles, kurās varēja atrast info par visu – sākot ar bumerangiem un beidzot ar ķemertiņiem, ieraudzīja dienas gaismu milzīgā ēku kompleksā. To visu nosauca par Mundaneum un gada laikā tur vērsās vismaz 1500 reižu, lai precizētu vai atrastu kādu informāciju. Mazo lapeļu kļuva tik daudz, ka Otlets sāka prātot par fantastisku nākotnes scenāriju – “elektroniskajiem teleskopiem”, kas spētu parādīt Mundaneum atrodamo informāciju jebkurā pasaules vietā. Diemžēl drīz vien Beļģijas valdība apgrieza finansējumu Otleta projektam, bet 2. Pasaules karš pielika punktu viņa mehāniskā meklētāja pastāvēšanai.

1979. gads – pārnēsājams digitālais mūzikas atskaņotājs

Kādus 20 gadus atpakaļ, pirms mp3 atskaņotāji kļuva plaši pieejami, britu mēbeļu pārdevējs Keins Krāmers izgudroja kabatas izmēra elektronisku mūzikas atskaņošanas ierīci, kas spēja uzglabāt pusstundu ilgu stereo skaņas failu. Ierīcei būtu bijis LCD ekrāns un četru pogu navigācijas sistēma, bet mūziku tādā varētu ielādēt caur parastu telefona vadu. Diemžēl Krāmers nespēja sastrādāties ar saviem finansētājiem un viņam gāja secen 120000 dolāru, kas ļautu viņam iegūt pilnas tiesības uz savu izgudrojumu un iespēju pagarināt patentu. Tā vietā ideja kļuva publiski pieejama un kompānijas metās tai virsū, savukārt Krāmers palika ar tukšām rokām.

1956. gads – auto stereosistēma

50. gados, izbraucot ārpus pilsētas, nebija daudz izvēles variantu, ko autovadītājiem klausīties pie stūres – svilpojošs vējš vai arī… ja tu pirki Chrysler automašīnu, tad to varēja aprīkot ar Highway Hi-Fi – mazītiņu plašu atskaņotāju, kurā varēja klausīties speciālas 7 collas lielas plates “ultra-microgroove” formātā, kas ļāva atskaņot pat stundu ilgu ierakstu. Atskaņotājs bija kā izvēles iespēja 56. gada Chrysler modeļiem un pircējs varēja izvēlēties sešus albumus no Columbia Records, jo tikai Columbia Records spēja piedāvāt plates īpašajā formātā. Vienīgā problēma – ja vēlējies izbaudīt mūziku, tad nācās braukt pa spoguļgludu ceļu.

1936. gads – videotelefons

Ideja par videotelefona izgudrošanu radās neilgi pēc telefona un ilgi pirms televizora izgudrošanas. Patiesībā pirmie strādājošie videotelefoni dienasgaismu ieraudzīja jau 1936. gadā Vācijas pastos. Tieši nacisti bija attīstījuši šo tehnoloģiju neticami agri savam laikam. Savienoti savā starpā ar kabeļiem, kurus nacisti izmantoja Berlīnes Olimpisko spēļu translēšanai uz Berlīnes un Leipcigas teātriem, šīs ierīces bija pieejamas ikvienam. Diemžēl karš pārtrauca šī izgudrojuma ieviešanu Ķelnē un Zalcburgā, kā arī citur pasaulē.

1828. gads – elektroauto

Pirms vēl tā īsti sāka parādīties automobīļi, kas darbināmi ar degvielu, šur tur jau ripoja mobīļi, kas darbināmi ar elektrību. Patiesībā līdz pat 1900. gadam ātruma rekords piederēja tieši elektromobīlim – raķešveidīgs auto bija spējīgs sasniegt 100 km/h lielu ātrumu. Lai cik tas neticami neliktos, bet elektroauto bija diezgan populāri 19. gadsimtā. Taču šo spēkratu uzvaras gājienu jeb braucienu pārtrauca pirms miljoniem gadu mirušus dzīvnieku un augu mirstīgo atlieku – naftas atklāšana. Drīz vien parādījās iekšdedzes dzinēji, kas spēja pārspēt elektroauto tikai vienā ziņā – ar tiem varēja nobraukt vairākas reizes lielāku attālumu ar vienu uzpildes reizi.