Ja tev nāktos katram dzimumam piešķirt kādu krāsu, tad visticamāk zēniem tā būtu zilā krāsa, bet meitenēm rozā. Taču kādēļ tieši šīs krāsa tiek asociētas ar katru no dzimumiem?

Ja tev nāktos katram dzimumam piešķirt kādu krāsu, tad visticamāk zēniem tā būtu zilā krāsa, bet meitenēm rozā. Taču kādēļ tieši šīs krāsa tiek asociētas ar katru no dzimumiem?

Dzimumu saistīšana ar noteiktu krāsu aizsākās 20. gadsimta sākumā Rietumu pasaulē. Pirms tam zilai un rozā krāsai nebija nekādas īpašas saistības ar vīriešiem vai meitenēm. Eksistē milzīgs daudzums piemēru tam, ka vīrieši valkāja rozā drēbes, bet meitenes zilas. Kāds dizaineris savā 1794. gadā izlaistā darbā pat ieteica vīriešiem savu istabu nokrāsot rozā krāsā, lai tādējādi uzlabotu garastāvokli.

Taču 20. gadsimtā viss sāka strauji mainīties. Pirms 1920. gadiem, kad tas aizsākās, vecāki pilnībā ignorēja krāsu saistību ar sava bērna dzimumu un nereti zēniem bija kāds rozā apģērba gabals, bet meitenēm zils. Valdīja pat uzskats, ka rozā sava spēcīgā iespaida dēļ ir daudz piemērotāks zēniem, bet zilā krāsa meitenēm, jo tā ir tik gaisīga un dievišķīga. Vairums mazumtirgotāju ieteica zēniem tieši šādu krāsu toņu apģērbus – galvenokārt tādēļ, lai vecākiem nāktos pirkt pilnu apģērbu komplektu saviem bērniem.

Līdz galam neskaidru iemeslu dēļ 1940. gados apģērbu ražotāji visu apmainīja vietām un nolēma, ka rozā būs domāts meitenēm, bet zils zēniem. Viens no iemesliem esot bijis tas, ka meitenēm patīk vairāk rozā krāsa, bet zēniem zilā, taču aptaujas rādīja, ka situācija vienmēr bijusi 50/50. Aptaujas tāpat parādīja, ka zilā krāsa ir cilvēku mīļākā krāsa, bet rozā krāsu cilvēki visbiežāk atzīmē kā visnīstāko.

1960. un 1970. gados, kad aktualizējās sieviešu tiesību un dzimuma vienlīdzību aktīvisti, apģērbu ražotāji pārgāja uz neitrāliem krāsu toņiem abiem dzimumiem, un apģērbu katalogos pat bija grūti atrast rozā krāsas apģērbu mazuļiem. Līdz ar jaunu tehnoloģiju parādīšanos, kas ļāva noteikt bērna dzimumu vēl pirms dzimšanas, sarosījās arī apģērbu ražotāji, kas atkal sāka reklamēt uzskatu, ka rozā ir meitenei, bet zils ir zēniem. Šis uzskats turpina izplatīties arī mūsdienās un šķiet, ka tas aktuāls ir bijis vienmēr.

Pirms šo uzskatu parādīšanās bērni visbiežāk tika apģērbti baltas krāsas drēbes, lai pēc mazgāšanas tām neizbalētu krāsa. Citas krāsas apģērbi tika turēti dažādiem formāliem pasākumiem. Baltas krāsas drēbes bija dauz vieglāk izbalināt. Līdz pat 5 – 7 gadu vecumam apģērbu ziņā gan meitenes, gan zēni mēdza valkāt pat vienas un tās pašas drēbes. Zēni, kas valkā svārkus, nebija nekas neparasts.

Zēns un meitene 19. gadsimta beigās

20. gadsimta sākumā tas viss saka mainīties un parādījās krāsu asociācija ar noteiktiem dzimumiem, bet zēni aizvien agrākā vecumā sāka valkāt vīrišķīgu apģērbu. Līdzīgas izmaiņas notika sieviešu atbrīvošanas kustības laikā, kad zēnus sāka ģērbt mazāk vīrišķīgās drēbes, bet meitenes sāka nēsāt bikses, kas iepriekš bija pilnīgi nepieņemami.

Mūsdienās krāsu asociācija ar dzimumu Rietumu pasaulē ir tik ļoti iesakņojusies, ka zēna apģērbšana rozā krāsā tiks uzskatīta par ņirgāšanos.