array(0) { }

Kādēļ tavs ķermenis dara šīs dīvainās lietas? 1. daļa

Žagas, kutināšanu, sakrunkojušies pirkstu galiņi pēc vannas – ikviens to būs piedzīvojis,  taču, kādēļ mūsu organisms veic šīs un arī citas darbības. Kāds tad ir to mērķis?

Žagas, kutināšanu, sakrunkojušies pirkstu galiņi pēc vannas – ikviens to būs piedzīvojis,  taču, kādēļ mūsu organisms veic šīs un arī citas darbības. Kāds tad ir to mērķis?

1

Žagas

Katrs no mums kaut reizi dzīvē būs piedzīvojis žagas. Par laimi tās parasti pāriet pēc dažām minūtēm, radot vieglu diskomfortu. Taču tā tas ir bijis ne visiem cilvēkiem. Piemēram, Čarlzam Osbornam žagas ilga 68 gadus.
Pētniekiem tā arī līdz galam nav izdevies noskaidrot, kādēļ žagas rodas. Tomēr ir izveidotas dažas teorijas, kas to cenšas noskaidrot to mērķi un rašanās iemeslus. Vienu no pēdējām un populārākajām piedāvā Daniels Houvs. Viņš uzskata, ka žagas ir radušās evolūcijas gaitā ar mērķi atbrīvot zīdaiņa kuņģi no gaisa, lai tajā varētu ietilpt lielāks daudzums mātes piena. Par labu šai teorijai runā tas, ka žagas rodas tikai zīdītājiem – dzīvniekiem, kas savus mazuļus baro ar pienu. Turklāt žagas visai bieži pavada atraugas.

2

Apendikss

Aklās zarnas piedēklis jeb apendikss ilgu laiku tika uzskatīts par bezjēdzīgu orgānu, kas principā neveic nekādu funkciju. Turklāt tam ir tendence iekaist, radot apendicītu, kas var radīt arī letālu iznākumu. 2007. gadā pēc ilgstošiem pētījumiem atklājās patiesais apendiksa mērķis. Tā vietā, lai būtu evolucionāra atlieka, izrādījās, ka tas pilda svarīgu imūnsistēmas funkciju. Apendikss ir tārpveida piedēklis, kas atiet no aklās zarnas un tam ir slēgts gals. To var salīdzināt ar nelielu caurulīti, kas ir piepildīta ar baktērijām. Dažādu zarnu slimību ietekmē dabiskais baktēriju līdzsvars var tikt izjaukts. Tādā gadījumā baktērijas no apendiksa veido sava veida rezervi, kas papildina trūkstošās baktērijas pārējā zarnu trakta daļā un atveseļošanās norit ātrāk.

3

Kutināšana

Kutināšana ir viens no tiem procesiem, kas rada divejādas izjūtas. No vienas puses tas ir patīkami, jo rada prieku un smieklus, taču no otras puses cilvēki cenšas izvairīties no kutināšanas. Tas gan nav licis cilvēkiem pārtraukt darīt šo procesu. Šis paradokss ir mulsinājis pētniekus jau tūkstošiem gadu. Agrāk uzskatīja, ka kutināšana ir panikas reakcija paveids – līdzīgi kāds rodas, kad tu atklāj, ka pa tevi staigā zirneklis. Tomēr Kristīne Haria ir izveidojis savu teoriju, kas apgalvo, ka kutināšana ir veids kā evolūcijas gaitā mēs dabiski mācāmies izkopt cīņas mākslu. Viņa pamato to tādējādi, ka kutināšanā iesaistītie cilvēki izspēlē šo darbību kā sava veida cīniņu vai pat kautiņu. Cilvēks, kuru kutina, visādiem veidiem cenšas izvairīties no tā, savukārt smiekli kutinātāju tikai motivē uzbrukt vairāk, kas cīņas mākslu palīdz izkopt vēl labāk. 4

Sakrunkojusies pirkstu āda

Pavadot ilgu laiku vannā vai dabiskajās ūdenstilpnēs, cilvēka pirkstu āda sakrunkojas. Ilgu laiku šo procesu nekādi nevarēja izskaidrot. Vadošā teorija bija tāda, ka āda sakrokojas, jo tā uzsūc ūdeni. Tomēr nesen veikti jauni pētījumi parādīja, ka iemesls ir cits. Saskaņā ar vairākiem pētījumiem, pirkstu āda ūdenī sakrokojas, lai būtu vieglāk satvert priekšmetus mitros apstākļos. Šī spēja ir radusies evolūcijas gaitā, lai mēs efektīvāk spētu darboties mitros laikapstākļos, turot ar ciešāku satvērienu priekšmetus, kad līst lietus. Pēdu āda sakrokojas, lai mēs spētu noturēt līdzsvaru uz slapjas zemes vai ūdenstilpnes. 5

Kamols kaklā

Vai esi reiz sajutis “kamolu kaklā”, lai gan zini, ka patiesībā kaklā nekāda svešķermeņa nav? Šāda sajūta rodas, kad cilvēks izdzird sliktas ziņas vai arī tam nākas saskarties ar citu nepatīkamu situāciju. Kamola sajūta kaklā ir viena no “bēdz vai cīnies” atbildes reakcijām, kas rodas ķermenī. Šādās emocionāli saspringtās situācijās sirds sāk pastiprināti pumpēt asinis uz smadzenēm un muskuļiem, kas ļauj pieņemt lēmumus ātrāk un iegūt lielāku spēku. Paātrinās sirdsdarbība un arī elpošanas biežums. Lai plaušās nonāktu vairāk gaisa, paplašinās balss sprauga. Taču norijot siekalas vai ēdienu balss spraugai dabiski ir jāaizveras. Kamola sajūta kaklā rodas tad, kad abi šie faktori sāk darboties pretēji viens otram. Muskuļi, kas atbild par balss spraugas paplašināšanos spiež uz barības vadu un rodas raksturīgā kamola sajūta kaklā.

23. septembris, 2014 | 2649 Skatījumi | 0 komentāri | Autors: Draxo
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Reģistrēties, vai ienākt.
Pierakstīties uz jaunumiem
Vai arī iespējams vēlaties reģistrēties.