array(0) { }

Kāpēc pērkons un viedtālrunis smaržo vienādi?

Tev patīk lietus, jūras vai tikko iepakota iPhone smarža? Tu neesi viens. Tomēr tikai retais aizdomājas, kas veido šo attiecīgo smaržu.  Dažreiz mums patīk kāds aromāts, jo tas saistās ar bērnību vai kādām spilgtām atmiņām. Piemēram, pirmais skūpsts ceriņu laikā, vecmāmiņas cepto klinģeru smarža vai jūra pie kuras ar draugiem guvi neaizmirstamas atmiņas. Bet kā īsti veidojas smarža?

Woman smelling flower in park

Lietus smarža

Daži zinātnieki uzskata, ka cilvēki mīlestību pret lietus smaržu ir pārmantojuši no saviem senčiem, kuru raža bija atkarīga no lietus. Bet kas padara lietus smaržu tik patīkamu? Lietus smarža zinātniskajā literatūrā tiek saukta par petrihoru.  Tas parādās, kad lietus līst pēc ilgstoša sausuma perioda. Terminu (πέτρα – akmens, ichor – dievu asinis no grieķu mitoloģijas) izdomāja divi austrāliešu speciālisti 1964. Gadā, kuri pētīja mitru laikapstākļu smaržas.  Viņi secināja, ka lietus aromāts sastāv no vairākiem komponentiem. Liels daudzums augu sasuma periodā sekretā ēterisko eļļu, un, kad nolīst lietus, tad šīs eļļas daļiņas izsmidzinās gaisā, radot patīkamu aromātu. Jāpiebilst arī tas, ka lietus ūdens reaģē ar vielām, ko saražo augsnes baktēijas – aktinomīces. Šīs baktērijas ir sastopamas visur, tādēļ smarža pēc lietus visur ir vienāda. Un vēl viens aromāts, kas vienmēr asociējas ar lietu – ozona skābekļa alotropā modifikācija (03).  Pērkona negaisa laikā zibens spēj sašķelt atmosfēras skābekļa  molekulas, savukārt tās transformējas  citā vielā – slāpekļa oksīdā, kas savienojoties ar citiem ķīmiskiem savienojumiem, izveido ozonu, kuram ir „svaiguma smarža”, kas mazliet atgādina hloru.

2

Vecu grāmatu smarža

Īpatnējā veco grāmatu smarža ir zināma katram no mums. Ikviens no mums ir paviesojies bibliotēkā. „Zāļu aromāts ar skābes piegaršu un vanilīnu” – šādi grāmatu smaržu raksturoja Londonas zinātnieki.  Aromāta noslēpums slēpjas simtiem organiskos savienojumus, ieskaitot spirtu, ūdeņražskābi un citas vielas no kurām ir veidotas papīra lapas, līme un tinte. Ar laiku šie savienojumi brūk, un gaisā nonāk šo lietu ķīmiskie savienojumi.  Smarža ir atkarīga arī no materiāla no kura ir ražota grāmata, jo tas momentāli izmaina tās sastāvu.  Izdevniecība Compound Chemistry ziņu, ka mandeļu smarža, kas jūtama vecās grāmatās, rodas pateicoties benzaldehīdam.  Lielbritānijas un Holandes zinātnieki izveidojuši 15 izplatītāko aromātu sarakstu, ko var izmantot, lai noteiktu grāmatu stāvokli. Zinātnieki cer, ka viņu atklājums noderēs bibliotēkām un palīdzēs atklāt vecu grāmatu glabāšanas veidus.

3

Jūras aromāts

Jūras smarža – sāļa un nedaudz ar ūdenszāļu piejaukumu. Jūra tik viegli nepadodas ķīmiskā sastāva noteikšanai. Tomēr ir 3 galvenās sastāvdaļas, kuras ir grūti sajaukt ar citām. Pirmais sarakstā – dimetil sulfīds, viens no izplatītākajiem un saprotamākajiem „jūras aromāta” komponentiem. Šis ne īpaši patīkamais sēra savienojums ir visur: alū, zarnās un pat trifelēs. Savukārt vēl viens savienojums, kurš ir jūras aromāta sastāvā – bromfenols, kas eksistē visās jūras veltēs, ieskaitot, zivis, garneles un krabjus. Zemā koncentrācijā šie ķīmiskie savienojumi „smaržo pēc jūras”.

4

Vilciena smarža

Tas, kurš kaut vienu reizi ir braucis ar vilcienu, nesajauks šo smaržu ne ar ko citu. Visspēcīgāko smaržu rada  gultnes, kas ir apstrādātas ar kreozotu. Kreozotu jau vairāk nekā simts gadus rūpnieciski izmanto koksnes apstrādei, taču laika gaitā pieauga bažas par tā toksiskumu. Kreozots ir maisījums, kas satur simtiem dažādu savienojumu, tostarp bicikliskos un policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus (PAO), kas ir ļoti kaitīgi videi un var apdraudēt nākamās paaudzes. Ar kreozotu apstrādātus koka gulšņus joprojām plaši izmanto dzelzceļa uzņēmumi, jo īpaši lauku apvidos vai grūti sasniedzamās vietās. Kreozotu plaši izmanto arī elektrības vai sakaru gaisa līniju koka stabu apstrādei. Arī lauksaimniecībā un rūpniecībā izmantotie sētas stabi ir liels ar kreozotu pārklātās koksnes noieta tirgus.

Smaržu buķetē, kurā ir kreozots, ietilpst arī degošu ogļu smarža, kā arī tipiskā „tualetes smarža”. Kā arī ir sajūtama benzīna un mazuta smarža.

5

Iepakotas tehnikas smarža

Daudziem vispatīkamākais šķiet aromāts, ko sniedz tikko izpakots viedtālrunis vai portatīvais dators. Iespējams, mums šis aromāts tik ļoti patīk ozona dēļ – tā paša, ko mēs jūtam pērkona laikā. Gadžetu iepakošanas laikā tiek izmantots augsts spiediens, kas arī rada šo gāzi. Jāpiemin, ka arī dokumenti, kas ir iekļauti kastē, satur ozonu. Bet kāpēc šī smarža tik ātri pazūd? Tehnikas izgatavošana notiek ļoti ātri, un laiks, lai produkts „izvēdinās”, ražotājam nav. Gadžeti, kas tiek novietoti uz konveijera, ātri tiek iepakoti kastītēs, kurās tie „atdziest” un izdala visas šīs smaržas. Tieši tāpēc brīdī, kad mēs izpakojam ierīci, ir jūtams spēcīgs aromāts. Protams, neizpaliek arī paša iepakojuma smarža: kartona un svaigas krāsas, kā arī polietilēna aromāts.

6

Zobārsta kabinets

Pārsteidzoši, cik neaizmirstams ir zobārstniecības kabineta aromāts. Šī smarža ir tiešām unikāla, un kādam tā iedveš bailes, bet vēl kādam baudu.

Katram stomatologam viņa kabinets ir kā maza laboratorija, un šīs laboratorijas smarža visbiežāk sastāv no 4 savienojumiem:

  • Formokrezols – preparāts molāro piena zobu pulpas iekaisuma ārstēšanai.
  • Krezatīns – vēl viens ķīmisks savienojums, ko lieto, lai ārstētu zobu sakņu kanālus. Arī šim savienojumam ir spēcīgs aromāts.
  • Evgenols – (vai neļķu eļļa) – galvenais aktīvais elements neļķē, ko izmanto arī parfimērijas ražošanā. Zobārsti šo vielu izmanto kā antiseptisku līdzekli.
  • Akrila monomers – pēdējais ķīmiskais savienojums šajā sarakstā, kuram piemīt spēcīgākais un specifiskākais aromāts. Tas tiek izmantots, lai pagatavotu protēzes.

7

Sala smarža

Ziema vienmēr atnest savu īpašo sajūtu buķeti, tajā skaitā arī „sala smaržu”. Protams, nekādu īpašu ķīmisku savienojumu sals neizdala ( savukārt ledus, kā zināms, nesmaržo). Šīs smaržas parādīšanās slēpjas vairākos faktoros. Pirmkārt, visas molekulas pārvietojas daudz lēnāk nekā karstā laikā. Tas nozīmē, ka visas smaržas kļūst izteiktākas aukstā laikā, nevis karstā vasaras dienā.  Tieši šī paša iemesla dēļ karsta zupa smaržo daudz izteiktāk, nekā auksta. Sala laikā mūsu deguni pārstāj darboties tik labi, kā siltos laikapstākļos. Iekšējie deguna receptori paslēpjas vēl dziļāk deguna dobumā, lai pasargātos no aukstuma un sausa gaisa. Tomēr no otras puses, auksts gaiss stimulē trīszaru nervu, kurš liek mums raudāt, kad mēs, piemēram, griežam sīpolu. Šī jutīgā nerva dēļ smaržas mēs izjūtam daudz intensīvāk.

8

Mums  katram ir sava bērnības smarža, agro rudens rītu smarža u.tml. Smaržu nav iespējams ne ierakstīt, ne nofotografēt, tomēr tā paliek mūsu atmiņā.

3. aprīlis, 2016 | 800 Skatījumi | 0 komentāri | Autors: Draxo
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Reģistrēties, vai ienākt.
Pierakstīties uz jaunumiem
Vai arī iespējams vēlaties reģistrēties.