array(0) { }

Kas notiktu, ja visi Zemes vulkāni izvirztu vienlaicīgi?

Vulkāna izvirdums ir krāšņa un eksotiska parādība (vismaz tiem, kas dzīvo tālu no tuvākā vulkāna). Iedomājies, ja visi zināmie 1500 vulkāni izvirztu vienlaicīgi.

Aptuveni tieši tik daudz vulkānu ir uz Zemes, taču tiem nav pieskaitīts nezināms skaits zemūdens vulkānu. Katru dienu izvirst 10 – 20 vulkānu, bet kā apgalvo speciālisti tad iespējamība, ka pēkšņi izvirdīs visi pasaules vulkāni, ir ļoti niecīga, lai neteiktu neiespējama. Tomēr, kas notiktu, ja tas pēkšņi atgadītos? Vai mums izdotos paglābties?

Visticamāk, ka nē. Pat ja izvirztu tikai virszemes vulkāni, sekas būtu vēl graujošākas nekā pēc kodolkara. Galvenie katastrofu izraisītāji šādā gadījumā būtu vulkāniskie putekļi un gāzes. Lava un sprādzieni kaitējumu nodarītu vien salīdzinoši nelielā reģionā ap vulkānu, bet gāzes un putekļi spēj izplatīties ļoti tālu, izmainot arī klimatu.

Biezā vulkānisko putekļu kārta atmosfērā diezgan būtiski aizklātu Saules gaismu, bet dažos reģionos pat dienas laikā būtu tumšs kā naktī. Tas izraisītu fotosintēzes apstāšanos augos kā arī temperatūras pazemināšanos. Pirms nosēsties uz Zemes, putekļi atmosfērā spētu cirkulēt vismaz 10 gadus. Jāatzīmē gan, ka daudzi vulkāni neizdala milzīgu daudzumu putekļu, kā piemēram Havaju salas vulkāni, no kuriem parasti izplūst tikai lava.

Vulkānisko gāzu sastāvā galvenokārt ietilpst sālsskābe, sērūdeņradis un sēra dioksīds. Kondensējoties kopā ar lietus mākoņiem, šis ķīmiskais kokteilis nolītu atpakaļ uz Zemes skābā lietus veidā. Tas saindētu gruntsūdeņus un izmainītu lielo ūdenstilpju ķīmisko sastāvu. Skābes līmeņa pieaugums okeānos iznīcinātu koraļļus un citus dzīvniekus, kas atrodas barošanās ķēžu dažādos posmos. Tas pēc kāda laika barošanās ķēdes iznīcinātu pavisam. Ir zināms, ka līdzīgas okēana ūdeņu ķīmiskā sastāva izmaiņas ir notikušas senatnē un ierosinājušas sugu masu izmiršanu.

Vulkānu eksploziju rezultātā putekļi un gāzes nokļūtu arī līdz stratosfērai. Šīs daļiņas atstarotu pienākošo saules gaismu un tādējādi Zeme atdzistu. Piemēram, Pinatubo izvirdums 1991. gadā radīja temperatūras pazemināšanos noteiktos reģionos vidēji par 0,4°C. lai gan tas nešķeit daudz, tomēr tas ietekmē lauksaimniecību.

Kas gan spētu izdzīvot šādos apstākļos. Galvenie kandidāti ir ekstremofili – mikroorganismi, kas iecienījuši skābu, karstu, aukstu vai ļoti sāļu un šķietami neviesmīlīgu vidi. Ja runā par cilvēkiem, tad lielākās iespējas būtu tiem, kas dzīvotu pazemes bunkuros un būtu nodrošinājušies ar pārtikas rezervēm. Tāpat kādu laiku izdzīvot izdotos arī astronautiem Starptautiskajā Kosmiskajā Stacijā.

23. janvāris, 2015 | 1165 Skatījumi | 0 komentāri | Autors: Draxo
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Reģistrēties, vai ienākt.
Pierakstīties uz jaunumiem
Vai arī iespējams vēlaties reģistrēties.