Viena no aizvēsturisko dzīvnieku īpašībām ir tā, ka tie atgādināja mūsdienās sastopamo dzīvnieku gigantiskas kopijas. Taču daudzi no tiem bija milzīgi un nelīdzinājās nekam, ko mēs sastopam mūsdienās.

Viena no aizvēsturisko dzīvnieku īpašībām ir tā, ka tie atgādināja mūsdienās sastopamo dzīvnieku gigantiskas kopijas. Taču daudzi no tiem bija milzīgi un nelīdzinājās nekam, ko mēs sastopam mūsdienās.

Jaekelopterus
Viens no lielākajiem zināmajiem posmkājiem, kas jebkad ir atrasts, ir Jaekelopterus, kura garums varēja sasniegt 2,5 metrus. Lai gan to dažkārt sauc par “jūras skorpionu”, tas drīzāk ir omāru radinieks un dzīvoja mūsdienu Rietumeiropas saldūdens ezeros un upēs. Jaekelopterus dzīvoja pirms 390 miljoniem gadu – vēl pirms dinozauru ēras sākuma.

Carbonemys
Pirms aptuveni 60 miljoniem gadu dzīvoja Carbonemys – milzīgi mūsdienu bruņurupuču priekšteči. Īpašus šos dzīvniekus padara tas, ka viņi izdzīvoja pēc notikuma, kas iznīcināja lielāko daļu dinozauru. Fosīlijas perāda, ka šie dzīvnieki spēja sasniegt 1,8 metru augstumu. Carbonemys bija plēsēji un to žokļi bija pietiekami lieli un stipri, lai ēstu pat krokodilus.

Kramerocerass
Šis radījums apdzīvoja Zemes okeānus pirms 470 miljoniem gadu un tas ir mūsdienu kalmāru un astoņkāju priekštecis. Tā garums varēja sasniegt 12 metrus. Dažādas leģendas un mīti par milzīgiem kalmāriem un astoņkājiem, kas uzbrūk kuģotājiem, varētu būt ne bez pamata un, iespējams, šo īpatņu paveidi vēl mūsdienās sastopami okeānu dzīlēs.

Titanoboa
Pirms 60 miljoniem gadu Zemi apdzīvoja visu laiku lielākā, garākā un smagākā čūska – titanoboa. Šo īpatņu svars sasniedza 12 metrus, bet to svars sniedzās pāri vienas tonnas robežai. Dzīvodami mūsdienu Dienvidamerikas teritorijā, šīs čūskas barojās ar krokodiliem un bruņurupučiem. Iespējams, ka daži īpatņi ir sastopami vēl mūsdienās Brazīlijas džungļos.

Megalodons
Šī monstra burtiskais nosaukums tulkojas kā “lielais zobs”. Un zobi šim haizivs priekštecim, kas apdzīvoja zemi pirms 28 – 1,8 miljoniem gadu, bija patiešām lieli. Pateicoties tam, ka megalodoni spēja sasniegt pat 18 metru garumu, tie tiek uzskatīti par lielākajiem plēsējiem, kas jebkad dzīvojuši uz zemes. Tie dzīvoja praktiski visos Zemes okeānos un izskatījās pēc milzīgām baltās haizivs kopijām.

Īspurnu lāči
Šis lāču paveids apdzīvoja Ziemeļamerikas mežus vēl pirms 11000 gadu. Nostājoties uz abām pakaļkājām, šo zīvnieku garums varēja sasniegt 3,6 metrus, bet paceļot šādā stāvoklī gaisā ķepu, tā sniedzās vismaz līdz 4,2 metru augstumam. Sasniedzot 1360 kilogramu smagumu, tie ir vieni no lielākajiem zīdītājiem, kas staigājuši pa Zemes virsu.

Artroplevra
Šis radījums, kas šķiet ir izkāpis no kādas šausmu filmas, apdzīvoja Zemi pirms 300 miljoniem gadu. Tas apdzīvoja mūsdienu Ziemeļamerikas un Skotijas teritorijas un skaitās lielākais bezmugurkaulnieks, kas staigājis pa mūsu planētu. Par spīti tam, ka tie spēja sasniegt 2,7 metru garumu, šie radījumi nebija plēsēji un barojās ar trūdošiem augiem.