Noskaidrot to, kā un kādu faktoru ietekmē ir attīstījusies cilvēku valoda, jau sen ir pētnieku un valodnieku viens no kvēlākajiem mērķiem. Eksperimenti šī mērķa sasniegšanai tikai veikti jau sengrieķu laikos un daudzi no tiem bija ļoti nežēlīgi.

Noskaidrot to, kā un kādu faktoru ietekmē ir attīstījusies cilvēku valoda, jau sen ir pētnieku un valodnieku viens no kvēlākajiem mērķiem. Eksperimenti šī mērķa sasniegšanai tikai veikti jau sengrieķu laikos un daudzi no tiem bija ļoti nežēlīgi.

Valodu mēs izmantojam ikdienā, lai sazinātos. Būtībā tā ir visapkārt mums, bet mēs par to pat neaizdomājamies, jo tā šķiet tik pašsaprotama. Taču atklājas neparastas lietas, ja sāk iedziļināties šajā unikālajā spējā. Pasaulē ir vairāk nekā 6000 dažādu valodu – šim skaitlim nav pieskaitīts neskaitāmais daudzums izmirušo valodu. No kurienes rodas jaunas valodas? Tā vien šķiet, ka jābūt kādam avotam vai atzaram, no kura atdalās katra jauna valoda. Ir veikti patiešām jocīgi eksperimenti lai noskaidrotu ne tikai to kāda bija pirmā valoda pasaulē, bet arī mēģinājumi atrast universālo valodu, kuru saprastu absolūti visi.

Saskaņā ar sengrieķu vēsturnieka Herodota pierakstiem, pirmos eksperimentus, lai atrastu senāko valodu, veica ēģiptieši. Karalis Psammetichus valdīja no 664 – 610 g.p.m.ē. un bija patiešām lepns ar savas civilizācijas sasniegumiem. Senie ēģiptieši ilgi uzskatīja sevi par senāko un plaukstošāko civilizāciju pasaulē. Bija tikai viens konkurents senajiem ēģiptiešiem – Frīģija, kas atradās mūsdienu Turcijas teritorijā.

Psammetichus nolēma, ka vienīgais veids kā noskaidrot, kura civilizācija ir senāka, bija atkarīgs no tā, kura valoda ir dabiskāka un vieglāk saprotama sarunā ir citām civilizācijām. Lai to noskaidrotu, tika nolemts atņemt mātēm tikko piedzimušus bērnus, kuriem acīmredzami nekādas valodas spējas vēl nebija izkoptas. Bērnus ieslodzīja un tos apsargāja tikai viens sargs, kuram bija piekodināts neizdvest ne vārda bērnu priekšā. Viņa vienīgais uzdevums bija tos barot un iemācīt pamata higiēnu. Laikā, kad bērni jau bija paaugušiem līdz divu gadu vecumam, sargs izdzirdēja pirmo vārdu, ko izteica kāds no bērniem. Šīs vārds bija “becos”, kas frīģiešu valodā nozīmēja – maize. Tā nu ēģiptieši padevās senākās civilizācijas meklējumu sacensībās.

Hērodots apgalvoja, ka ieguva šo informāciju no Memfisas un Heliopoles priesteriem. Lai cik patiesa arī nebūtu šī informācija, tomēr tā veicināja ilgstošu ticību tam kā veidojas un attīstās valoda. Interesanti, ka tā nebija vienīgā reize, kad bērni tika pakļauta nežēlīgiem apstākļiem, lai noskaidrotu valodu izcelsmi. 1499. gadā Skotijas karalis Džeimss IV nolēma veikt līdzīgu eksperimentu. Viņš izvēlējās bērnus, kurus aizsūtīja uz nomaļu salu. Salā kopā ar bērniem dzīvoja kurlmēma sieviete, kura bērnus pieskatīja. Nedzirdot ne vārda no savas audzinātājas, karalis domāja, ka bērni sāks runāt kādā universālā valodā, kuru saprast spēs visi. Noskaidrojās, ka bērni sākuši runāt senebrejiešu valodā. Šo informāciju gan stipri apšauba jebkurš vēsturnieks.