array(0) { }

Novaja Zemļa fenomens

Novaja Zemļa efekts ir neparasts optisks fenomens, kuru pirmo reizi aprakstīja ceļotāji, kas devās cauri Novaja Zemļa salu arhipelāgam, kas atrodas Krievijas ziemeļu daļā Ziemeļu ledus okeānā. Pirmo reizi šo parādību dokumentēja 1597. gada Holandiešu jūras ceļotājs Villems Barents savā trešajā ekspedīcijā uz Ziemeļu Ledus okeānu, meklējot veidu, kā no Atlantija okeāna nokļūt Klusajā okeānā. Barrenta kuģis nespēja nokļūt tālāk par Novaja Zemļa salām, kur iesprūda uz vairākiem mēnešiem. Tuvojās ziema un ar katru dienu Saule pie horizonta parādījās aizvien īsāku laiku. Pēdējo reizi viņi sauli redzēja 3. novembrī un necerēja to ieraudzīt līdz pat 8. februārim.

Neskatoties uz to, trīs Barrents kuģa apkalpes locekļi ieraudzīja saules gaismas atspīdumu pie horizonta jau 24. janvārī. Pēc trīs dienu ilgas pavadīšanas tumsā, saule vēlreiz parādījās pie horizonta un šoreiz šo efektu novēroja pats Barrents. Kuģa apkalpei izdevās atgriezties mājās, kur viņi ziņoja par neparasto efektu, taču neviens tajā laikā viņiem neticēja.

Gandrīz 300 gadus vēlāk 1894. gadā norvēģu pētnieks Fridtjofs Nansen dokumentēja nākamo Novaja Zemļa efektu, kad devās ekspedīcijā uz Ziemeļpolu. Laika gaitā šis optiskais fenomens tika novērots vēl vairākas reizes, taču tikai 1956. gadā šo optisko fenomenu izdevās iemūžināt un pierādīt tā eksistenci.

Novaja Zemļa efekts ir optiska parādība, kad saule vai tās daļa parādās pie horizonta agrāk nekā tam būtu jānotiek – visbiežāk aiz polārā loka. Atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem, saule var parādīties strīpu vai pat taisnstūra veidā.

Novaja Zemļa efekts rodas, kad atmosfērā veidojas apstākļi, kas ir pretēji mirāžas veidošanās apstākļiem. Mirāža veidojas, kad gaiss virs zemes sasilst, bet Novaja Zemļa efekts rodas, kad gaiss virs ledus vai sniega klātas zemes noslāņojas aukstā gaisa masā un veido temperatūras ziņā stipri atšķirīgu gaisa slāni atmosfērā nekā virs tā. Saules gaisma iespīd aukstajā gaisa slānī un atstarojoties no siltā gaisa slāņa, kas atrodas virs tā, var tikt novirzīta pat simtiem kilometru tālu apliecoties ap Zemeslodes izliekumu.

novaya-zemlya-effect-86

novaya-zemlya-effect-76 novaya-zemlya-effect-36 novaya-zemlya-effect-12

11. aprīlis, 2016 | 744 Skatījumi | 0 komentāri | Autors: Edgars
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Reģistrēties, vai ienākt.
Pierakstīties uz jaunumiem
Vai arī iespējams vēlaties reģistrēties.