Lai veiktu patiešām ģeniālu atklājumu, kas spētu mainīt cilvēces likteni, nākas ļoti pacensties un nodarbināt savas pelēkās šūnas, kā arī veikt desmitiem eksperimentu, kuri ne ne vienmēr ir rezultatīvi. Tomēr daži izgudrojumi ir radīti daudz vieglākā ceļā – to veidotāji tikai apgūlās, lai uzņemtu miega devu – un veica dižākos atklājumus. Piedāvājam aplūkot 6 spilgtākos izgudrojumus, kas mainīja pasauli.

Šujmašīna

Kādam šis izgudrojums noteikti liekas elementārs. Tad nu jādomā, ka vairāku tūkstošu gadu garumā cilvēki tik ļoti mīlēja šūt bez šujmašīnas, ka pat nemaz nevēlējās šo procesu paātrināt. Stāstos lasāms par kādu kabarē mākslinieci, kurai neveikls apmeklētājs saplēsa kleitu. Viņai nācās vairākas stundas sēdēt savā kabinetā un ar diega un adatas palīdzību atgūt iepriekšējo kleitas izskatu. Tikai 1845.gadā Eliass Hovs izgudroja šujmašīnu. Pats interesantākais, ka izgudrot palīdzēja kāds murgains sapnis. Brīdī, kad Hovam radās ideja par mašīnu, kas spētu sašūt kopā auduma gabalus, nebija skaidrs, kur novietot šujamadatu. Kādu nakti Hovs redzēja neparasti izteiksmīgu sapni, kurā viņu saņēma gūstā kāda mežonīga cilts, aizveda uz džungļiem, piesēja pie staba un, vicinot šķēpus, metās uzvaras dejā. Pamodies Hovs atcerējās, ka sapnī redzētajiem mežoņu šķēpiem pašā apakšā bija izdobts caurums. Izgudrotājs tūdaļ saprata, ka viņa iecere izdosies -kad adata būs izdūrusies cauri audumam, caurums tās galā satvers diegu. Sapnis realizējās dzīvē, un Hovs lai gan nomira agrā vecumā, 48 gados, tomēr bija kļuvis par multimiljonāru.

Terminators

1981.gadā Džeimsu Kameronu Holivudā nezināja gandrīz neviens. Tajā brīdī viņa lielākais sasniegums bija filma „Piranjas 2”. Toreiz noteikti šķita pat neticami, ka šīs filmas veidotājs pēc 30 gadiem kļūs zināms kā divu kases grāvēju režisoru un ieies kino vēsturē. Kameronam esot bijušas lielas ambīcijas – tikai viņš nezināja, ko tieši viņam uzrakstīt. Esot Romā un strādājot pie filmas producēšanas, Kamerons saslima, un murgos viņam rādījās šāda bilde: no sprādziena rodas robots, sagriezts uz pusēm un bruņojies ar virtuves nazi. Robots rāpo pretī meitenei, kura no viņa bēg. Neskatoties uz augsto temperatūru (apmēram 39 grādiem) un slikto pašsajūtu, Kamerons spēja atcerēties un pierakstīt sapni, bet vēlāk, atgriežoties ASV, viņš radīja personāžu, kas mums visiem labi zināms – Terminatoru.

Mendeļejeva tabula

Protams, apšaubāmi būtu teikt, ka savu tabulu Mendeļejevs izdomāja sapnī: gulēja, gulēja – un nosapņoja. Viņš šim darbam veltīja 20 savas dzīves gadus. Viņš vāca un pētīja visus zināmos ķīmijas elementus, tomēr to visu salikt kopā vienā veselumā viņam nesanāca. Viņš strādāja dienu un nakti. Kādu reizi viņš bez apstājas nostrādāja 3 diennaktis. Un tajā brīdī, kad viņš izdomāja mazliet atpūsties, sapnī ieraudzīja trūkstošos elementus, un pār viņu nāca apskaidrība. Tieši šādā veidā radās klasifikācija, kas mainīja zinātni.

Bors

Savādi sapņi rādījās arī Nīlam Boram. Viņš sevi redzēja uz saules, kas sastāvēja no degošas gāzes, bet apkārt saulei rinķoja planētas, kuras ar tieviem diegiem bija sasaistītas cita ar citu. Gāze pēkšņi sacietēja, planētas samazinājās, un pamodies zinātnieks saprata: tieši tā izskatās atoms un tam apkārt riņķojošie elektroni.

Insulīns

Kā izrādās, arī insulīns, kas katru gadu izglābj tūkstošiem dzīvību cilvēkiem, kuri slimo ar diabētu, tika izdomāts sapnī. To izgudroja Frederiks Bandings no Kanādas. Protams, tolaik jau bija izpētīta insulīna iedarbība uz diabetiķiem, bet nevienam vēl nebija izdevies sintezēt pašas zāles.  Misters Bandings izlasīja kādu rakstu, kurā bija aprakstīta insulīna un aizkuņģa dziedzera saistība, un ļoti ilgi par to domāja. Sapnī viņam radās ideja veikt eksperimentu ar suņiem: apsiet dzīvniekam aizkuņģa dziedzeri un pēc astoņām nedēļām izņemt šo orgānu. 1921.gadā viņš īstenoja šo ideju. Viņš ievadīja eksperimenta dalībniekam aizkuņģa dziedzera ekstraktu, kas atrofējās citam sunim. Un notika neticamais: suns, kuram tika ievadīts serums, atveseļojās. Tā tika izgudrotas zāles pret diabētu.

Zinātniskā metode

Renē Dekarta vārdu zina visi, bet ne visi atceras, ko viņš izgudroja. Jā, tas ir tas pats slavenais cilvēks, kuram pieder vārdi: „Es domāju, tātad esmu”. Tomēr viņš ir zināms arī ar to, ka spēja noformulēt zinātnisko metodi.  Tajos laikos, kad zinātniskie pētījumi tika veikti ar metodi: „Sadedzini visus, kuri saka, ka tu kļūdies”, Dekarts atrada labāku risinājumu – tādu, kas balstīts uz iemesliem nevis minējumiem un draudiem. Palīdzēt to īstenot viņam palīdzēja „daudzsēriju sapnis”.

Pirmajā daļā Dekarts tiek izrauts no sava patvēruma. Spēcīgs vējš viņu aiznes uz tādu vietu, kur, kā izrādās, viņš ir drošībā – nekāds vējš nespēj izjaukt šo patvērumu. Otrajā daļā zinātnieks, skatoties uz orkānu, saprot, ka tiklīdz viņš iemācījies saprast orkāna dabu, tas vairs nespēj viņam nodarīt nekādu kaitējumu. Trešajā daļā Dekarts lasa latīņu autora Ausonija poēmu, kas sākas ar vārdiem: „Kuru dzīves ceļu man izvēlēties?”, bet blakus šim cilvēkam parādās vēl kāds, kurš saka „Est et non” („Jā vai nē”). Pēc tam pazūd gan cilvēks, gan grāmata, atstājot Dekartu vienu.

Kad zinātnieks pamodās, viņš nosprieda, ka sapni viņam sūtījis pats Dievs, un tas nozīmē, ka tā ir zīme, ka viņam jāmaina visas cilvēces domāšanas veids. Jau pēc gada, 1620.gadā, viņš izstrādāja deduktīvo spriedumu metodi – pieeju, ko varēja izmantot visās zinātnēs.

Pēc austrāliešu psihologu Alana Snaidera un Džona Mičela domām, mūsu smadzenes, risinot kādu noteiktu problēmu, spēj izskatīt dažādus, pat pašus nereālākos variantus, lai atrisinātu radušos problēmu. Tomēr smadzenes „rediģē” mūsu idejas, atmetot visu, kas neiederas tā saucamajā „veselajā saprātā”. Sapnī šī „cenzūra” atslēdzas un ļauj mūsu apziņā ienākt pašiem trakākajiem variantiem, kas dažreiz izrādās vienkārši ģeniāli!