array(0) { }

Ūdens uz Zemes ir vecāks par Saules sistēmu

Ņemot vērā, ka ūdens esamība ir viens galvenajiem priekšnoteikumiem, lai uz Zemes pastāvētu dzīvība, pētnieki jau sen cenšas noskaidrot kā šī viela pie mums nonāca.

Ņemot vērā, ka ūdens esamība ir viens galvenajiem priekšnoteikumiem, lai uz Zemes pastāvētu dzīvība, pētnieki jau sen cenšas noskaidrot kā šī viela pie mums nonāca. Ilgu laiku vadošā teorija to izskaidroja tādējādi, ka ūdens radās ķīmisko reakciju rezultātā pēc Saules izveidošanās protoplanetārajā diskā, kurā veidojās planētas un komētas. Ja tā ir taisnība, tad, iespējams, ūdens varētu būt izplatīts tikai uz planētām, kas riņķo ap noteikta tipa zvaigznēm. Tomēr jauns pētījums, kas publicēts žurnālā Science, piedāvā citu versiju – vismaz daļa no ūdens, kas šobrīd eksistē uz Zemes radās vēl pirms Saules sistēmas parādīšanās un nonāca šeit no starpzavaigžņu telpas.

Nākamreiz, kad dzersi ūdeni, padomā, ka tas varētu būt nācis no tāltālām visuma dzīlēm. Taču šis atklājums ir svarīgs arī cita iemesla dēļ – iespējams, ūdens nav nemaz tik reta parādība un ir visuresošs mūsu galaktikā. Ja ūdens ledus veidā uz mūsu Saules sistēmu atceļoja no kosmosa dzīlēm, tad ir ļoti iespējams, ka tas saturēja organisko materiālu, no kura varētu attīstīties dzīvība. Tādā gadījumā šādi ledus gabali varēja “iesēt” dzīvību arī uz citām planētām.

Pētnieki noskaidroja, ka būtiska ūdens daļa, kas atrodas uz Zemes, ir nākusi no visuma dzīlēm, pateicoties ūdeņraža un deitērija daudzumam tajā. Deitērijs jeb smagais ūdeņradis ir ūdeņraža otrs stabilais izotops. Tas ir kā ūdeņraža smagais brālis. Atšķirībā no ūdeņraža atoma, deitērija kodols sastāv no papildus neitrona un tas spēj rasties pie ļoti specifiskie apstākļiem. Piemēram, starpzvaigžņu telpā ledus sastāvā ir liels daudzums deitērija, pateicoties zemajai temperatūrai un augstajai jonizējošā starojuma devai. Arī uz Zemes ūdens molekulas var veidot deitērijs, taču šeit tā ir 30 reizes mazāk nekā visumā.

Nosakot ūdeņraža un deitērija attiecību ūdenī, ir iespējams pateikt, kādos apstākļos tas ir radies. Taču līdz šim pētnieki nezināja, vai Zemes deitērijs ir nonācis pie mums no starpzvaigžņu telpas vai arī radies Saules sistēmas veidošanās procesā. Lai to izdarītu tika izveidotas datorsimulācijas, kas parādīja, ka pie tiem apstākļiem, kas valdīja Saules sistēmas tapšanas sākumā, nav iespējama tik liela daudzuma deitērija izveidošanās, ko var novērot komētās un okeānos. Tādēļ pētnieki pieļauj, ka gandrīz puse no Zemes ūdens varētu būt nācis no starpzvaigžņu telpas un ir senāks par Sauli.

cleeves1HR

26. septembris, 2014 | 964 Skatījumi | 0 komentāri | Autors: Draxo
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Reģistrēties, vai ienākt.
Pierakstīties uz jaunumiem
Vai arī iespējams vēlaties reģistrēties.