array(0) { }

Vai pesimisms ir ģenētiski iedzimts?

Dažkārt ir tik viegli pārmest otram, lai viņš nav tik pesimistisks, taču izrādās, ka pesimisti tā īsti nemaz nevar mainīt savu emocionālo stāvokli, jo tas ir “ierakstīts” viņu ģenētiskajā kodā.

Dažkārt ir tik viegli pārmest otram, lai viņš nav tik pesimistisks, taču izrādās, ka pesimisti tā īsti nemaz nevar mainīt savu emocionālo stāvokli, jo tas ir “ierakstīts” viņu ģenētiskajā kodā.

Aptuveni 32% cilvēku piedzimst ar ADRA2B delēciju – nelielu ģenētisku īpatnību, kā rezultātā cilvēkam rodas tendence vairāk atcerēties negatīvo pieredzi daudz izteiktāk nekā pozitīvo. Cilvēkiem ar šo nelielo ģenētisko īpatnību glāzes vienmēr būs pustukša.

ADRA2B gēns veic ļoti specifisku funkciju – tā ietekmē notiek to ķīmisko signālu noteikšana un uzglabāšana, kas atbild par atmiņām ar ļoti spēcīgu emocionālo fonu. Gēnam nav nekādas ietekmes uz emocijām vai atmiņu atsevišķi, bet, kad divi šie faktori kombinējas, ADRA2B gēns sāk savu darbību un ietekmē to kādā veidā atmiņas tiek uzglabātas un cik viegli tām var piekļūt atceroties notikumus. Piemēram, ja bērns piedzīvo autonegadījumu, ADRA2B gēna ietekmē viņš šo negadījumu atcerēsies visu mūžu un spēs viegli atsaukt atmiņā negadījuma detaļas un sajūtas tajā brīdī. Taču, ja tu padomāsi par to, ko ēdi pirms nedēļas pusdienās, tad nāksies piepūlēties, lai atcerētos, jo šim notikumam nav bijis tik spēcīgs emocionālais fons kā autonegadījumam.

ADRA2B gēns ir tik ļoti saistīts ar emocijām, ka tas nosaka arī to kā tu jutīsies atceroties šos spēcīgos notikumus. Ja notikums bija pozitīvs, tad tu to atcerēsies to ar prieku, bet, ja negatīvs, tad ar skumjām. Turklāt gēns atbild tikai par diviem emociju veidiem – vai nu notikums bija pozitīvs vai negatīvs.

Vairumam cilvēku dažādi notikumi pārsvarā iedalās divās kategorijās – labie un sliktie notikumi. Cilvēki ar ADRA2B delēciju vieglāk atcerēsies negatīvos jeb sliktos pārdzīvojumus nekā cilvēki bez šīs delēcijas. Pētijuma laikā, ko veica Britu Kolumbijas Universitātē, tika testēti 200 brīvprātīgie. Atklājās, ka tie dalībnieki, kuriem bija ADRA2B delēcija, daudz biežāk fokusējās uz negatīviem stimuliem. Veiktais tests bija vienkāršs. dalībniekiem uz ekrāna rādīja vārdus ar dažādu emocionālo nozīmi. Vārdi tika rādīti ļoti īsu laika periodu, kas tika darīts speciāli. Cilvēkam ir grūti parastos apstākļos uztvert šādus vārdus. Vieglāk šo uzdevumu ir veikt, ja vārdi satur kādu emocionālu nozīmi. Tādā gadījumā smadzenes spēj noreaģēt ātrāk. Piemēram, vārdam “nāve” būs lielāka emocionālā nozīme nekā vārdam “atslēga”.

Pēc šī testa dalībniekus aicināja atcerēties vārdus, kurus viņi redzēja uzplaiksnījam uz ekrāna. Cilvēki ar ADRA2B gēnu spēja atcerēties pozitīvos un negatīvos vārdus vienādā daudzumā. Taču cilvēkiem ar ADRA2B delēciju ļoti raksturīgi bija atcerēties vairāk vārdus ar negatīvo emocionālo pieskaņu. Tomēr pozitīvi var raksturot to, ka tiem 32% cilvēkiem ar ADRA2B delēciju atmiņa izrādījās labāka nekā pārējiem, jo viņi spēja atcerēties vairāk vārdus.

164208152

21. septembris, 2014 | 938 Skatījumi | 0 komentāri | Autors: Draxo
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Reģistrēties, vai ienākt.
Pierakstīties uz jaunumiem
Vai arī iespējams vēlaties reģistrēties.