array(0) { }

Vasaras laiks un pulksteņu pārregulēšana

Pulksteņa pārregulēšana ir racionāla un oriģināla ideja ar visai senu vēsturi.

Pirmatnējām klejotāju ciltīm, sākot nodarboties ar zemkopību, radās nepieciešamība noteikt gadalaikus, bet tautām, kas dzīvoja ūdens tuvumā, laika noteikšana bija nepieciešama kuģniecībai. Sākotnēji cilvēki pulkstens laikā orientējās pēc debess spīdekļiem – saules un mēness. Tos godāja arī kā dievības un attēloja zīmējumos uz klintīm un alu sienām, kā arī citos arheoloģiskos pieminekļos. Astronomiskajiem dabas novērojumiem bija rituāla nozīme.

Vēlāk Babilonijā noteiktu laika periodu jeb dienu – no saules lēkta līdz saules rietam – sāka dalīt 12 vienādās daļās jeb stundās. Tomēr, kad senajā Romā izgudroja un sāka veidot pirmos pulksteņus, atklājās, ka iepriekš izveidotajā stundu dalījumā ir zināma aplamība – vienas vasaras stundas garums bija 75 minūtes, bet ziemas – 44 minūtes. Līdz ar to celšanās notika krietni pēc saules lēkta, bet palikšana nomodā vakaros ilgi vēl pēc saules rieta.

Bilde rakstam_laika regulesana_2

Šo faktu jeb ačgārnību piefiksēja arī ASV zinātnieks, žurnālists un politiskais darbinieks Benžamins Franklins, kurš 1784. gadā publicēja rakstu, kurā aicināja nakts dzīves kāros parīziešus nenogulēt diennakts gaišo laiku, jo tā iespējams ietaupīt gan sveces, gan naudu, ko par tām izdod.

Dažviet pasaulē, īpaši klosteros, vēl joprojām tiek izmantots mainīgais stundas garums, taču kopumā pasaulē izmanto romiešu izgudrojumu, respektīvi, diennakts dalījumu 24 vienāda garuma stundās. Līdz ar pulkstens izgudrošanu, industrializāciju, tehnoloģizāciju un urbanizāciju (pulkstens/diennakts) laika noteikšana pēc dabas mazinājās.

Valstīs, kuras atrodas tuvu ekvatoram, dienas garums dažādos gadalaikos mainās pavisam nedaudz, jo saule aust aptuveni vienā un tajā pašā laikā katru dienu. Savukārt polārajos apgabalos ierasto diennakts dalījumu aizvieto polārā diena un polārā nakts. Tas savukārt nozīmē, ka vasaras un ziemas laiku jeb pulkstens pārregulēšanu var piekopt tikai zemes (valstis), kas atrodas platuma grādos no 30Õ-50Õ.

Lielākajā daļā pasaules valstu pāriešana uz pulksteņa laika regulēšanu notika Pirmā Pasaules kara laikā, jo radās (bija) nepieciešamība taupīt elektroenerģiju, tāpēc pulksteņa pārregulēšanu uzskatīja par lielisku ideju jeb problēmas risinājumu.

Bilde rakstam_laika regulesana_3

Pirmā valsts, kas ieviesa pāreju uz vasaras laiku bija Vācija, un tas notika 1916. gadā 30. aprīlī. Šai idejai pēc neilga laika pievienojās arī Lielbritānija, Francija, Īrija, Krievija, ASV un citas valstis. Bet pēc PSRS sabrukuma Uzbekistāna, Tadžikistāna, Kazakstāna, Kirgiztāna un Gruzija pārtrauca laika pārregulēšanu.

Japānā pulkstens pārregulēšanu ieviesa ASV okupācijas laikā 1946. gadā, taču šī tradīcija drīz tika atmesta. Un mūsdienās Japānā, Ķīnā, Indijā, Singapūrā, kā arī daudzās citās pasaules valstīs laika pārregulēšanu neveic.

Eiropā, Eiropas parlaments visām savienībā esošajām dalībvalstīm pulkstens pārregulēšanu ir noteicis kā nepieciešamību.

Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Vasaras laiks iestājas un ir spēkā no marta pēdējās svētdienas, plkst. 03:00 no rīta līdz oktobra pēdejai svētdienai plkst. 04:00 no rīta, pēc tam ir pāreja uz ziemas laiku.

Lai gan pulkstens pārregulēšana mūsdienās ir plaši zināma, pulkstens laika regulēšanu veic tikai 70 pasaules valstīs (kopā pasaulē ir ap 220 valstīm). Šāda pulkstens  pārregulēšana – uz priekšu vai atpakaļ, dod iespēju ilgāk izmantot diennakts gaišo laiku, un tomēr gan pagātnē, gan mūdienās daudzās pasaules valstīs un reģionos šāda pulkstens pārregulēšana tika un tiek pieņemta ar zināmu skeptiskumu.

Red vintage alarm clock isolated on white

Daži mīti un patiesības par vasaras laiku un pulksteņa pārregulēšanu:

  • Baumo, ka laika pārregulēšana negatīvi ietekmē govis un piena ieguvumu.
  • Baumo, ka elektrības ietaupījums pulksteņa regulācijas rezultātā ir ļoti minimāls vai vispār nav, jo ziemā gaismu jāslēdz agrāk, bet vasarā tiek izmantoti kondicionieri, kuri aktīvi patērē elektroenerģiju.
  • Baumo, ka viens no galvenajiem pamatojumiem pārejai uz ziemas un vasaras laiku ir tas, ka tā ir iespējams ilgāk baudīt dienas gaismu, tādējādi veicinot D vitamīna sintēzi organismā, kas savukārt labvēlīgi ietekmē veselību kopumā.
  • Baumo, ka pulksteņa pārregulēšana izmaina/sabojā bioloģisko pulksteni, bet tas tomēr nedēļas laikā izlīdzinās. Ķermenim vienkārši nepieciešams nedaudz laika, lai aprastu ar diennakts pulksteņa laika pārmaiņām.
  • Baumo, ka pulksteņa laika pārregulēšana izdabā ekonomikai un nevis cilvēkiem.

 

27. marts, 2016 | 632 Skatījumi | 0 komentāri | Autors: Draxo
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Reģistrēties, vai ienākt.
Pierakstīties uz jaunumiem
Vai arī iespējams vēlaties reģistrēties.