array(0) { }

Zinātnieki, kurus nogalināja paša atklājumi

Vai tā bija neziņa par jaunatklājumu vai arī tīra sagadīšanās, taču šie zinātnieki bija tik ļoti aizrāvušies ar savu jomu, ka tas galu galā noveda viņus kapā.

Vai tā bija neziņa par jaunatklājumu vai arī tīra sagadīšanās, taču šie zinātnieki bija tik ļoti aizrāvušies ar savu jomu, ka tas galu galā noveda viņus kapā.

Sers Deivids Brūsters
Sers Deivids bija skotu zinātnieks un rakstnieks, kurš specializējās dažādās ar optiku un polarizētu gaismu saistītās jomās. Taču tieši šī interese par optiku viņu galu galā padarīja gandrīz aklu. 1831. gadā veicot eksperimentu ar ķīmiskām vielām, tās iekļuva viņam acīs un viņš gandrīz zaudēja redzi. Kopš tā brīža problēmas ar redzi viņa dzīvē kļuva pastāvīgas. Starp citu, Sers Deivids ir kaleidoskopa izgudrotājs.

Aleksandrs Bogdanovs
Bogdanovs bija krievu ārsts, filisofs, ekonomists un zinātniskās fantastikas literatūras rakstnieks. 1924. gadā viņš aizrāvās ar pētījumiem par asins pārliešanu. Pēc 11 asins pārliešanas reizēm, kuras viņš veica uz sevis, viņš sāka apgalvot, ka šī procedūra palīdz pret plikpaurību un uzlabo redzi. Diemžēl pēc vienas no šādas asins pārliešanas viņš nomira, jo nepārbaudīja donora asinis – tās bija no cilvēkiem, kas slimoja ar malāriju un tuberkulozi.

Karls Šīls
Šīls bija farmaceits un ķīmiķis, kurš atklāja vairākus elementus. Starp tiem ir tādi svarīgi ķīmiskie elementi kā skābeklis, volframs, mangāns un hlors. Tāpat viņš atklāja procesu, kas ir ļoti līdzīgs pasterizācijai. Diemžēl Šīlam bija paradums nogaršot savus atklājumus. Viņš pamanījās izdzīvot pēc ciānūdeņraža izdzeršanas, taču saindēšanās ar dzīvsudrabu tomēr viņu piebeidza pavisam.

Elizabete Askheima
Pēc mātes nāves Elizabete apprecēja savu ģimenes ārstu Vulfa kungu. Vulfs tajā laikā bija ļoti aizrāvies ar sava kolēģa Vilhelma Konrāda Rentgena atklātajiem rentgena stariem. Arī Elizabete ieinteresējās par šiem stariem un galu galā pameta grāmatvedes darbu, lai pievērstos zinātnei. Viņa nopirka rentgenstarus izstarojošu ierīci, kuru turēja sava vīra kabinetā. Tas bija pirmais rentgenaparāts Sanfrancisko. Izmantojot sevi par eksperimenta objektiem, viņa ar vīru vairākus gadus testēja ierīci. Viņi, protams, neapzinājās šo staru nelabvēlīgo ietekmi un galu galā Elizabete mira no staru izraisīta audzēja.

Žans Fransiss de Rozjērs
Žans Fransiss bija ķīmijas un fizikas skolotājs. 1783. gadā viņš bija liecinieks pasaulē pirmajam karstā gaisa balona lidojumam un ātri vien nolēma veikt savus eksperimentus šajā jomā. Pēc dažādiem testiem ar dzīvniekiem, viņš beidzot nolēma veikt lidojumu pats. Balons pacēlās gandrīz līdz 1 km augstumam un veiksmīgi nolaidās. Nākamais viņa mērķis bija aizlidot no Francijas uz Angliju. Diemžēl aptuveni 450 metru augstumā viņa balons pēkšņi saplaka un sekas tam bija nāvējošas.

Sers Hamfrijs Deivijs
Viņš bija viens no vadošajiem britu ķīmiķiem un izgudrotājiem. Jaunības gados viņš veica vairākus ķīmiskos eksperimentus, kas beidzās ar spēcīgām eksplozijām. Viņš bija tik ļoti aizrāvies, ka nolēma kļūt par ķīmiķi. Kā jau daudziem ķīmiķiem, arī viņam bija nelāgs paradums – viņš mēdza ieelpot dažādas gāzes. Par laimi šis viņa hobijs ļāva atklāt slāpekļa oksīda anestezējošās īpašības un to sāka izmantot ķirurģijā. Taču šī paša hobija dēļ viņš bieži vien saindējās un gandrīz zaudēja pilnībā redzi pēc eksperimenta ar trihlorslāpekli.

Maikls Faradejs
Faradejs un Hamfrijs Deivijs bija kolēģi. Pēc tam, kad Deivijs iekļuva negadījumā ar trihlorslāpekli, Faradejs nolēma kļūt par viņa audzēkni, cerot kopā atklāt jaunus apvāršņus elektromagnētisma jomā. Diemžēl arī Faradejs cieta trihlorslāpekļa eksplozijā un līdz pat mūža galam mocījās no hroniskas saindēšanās ar ķimikālijām.

Galileo Galilejs
Galileju bieži vien min kā modernās fizikas tēvu. Viņa uzlabotais teleskopa variants ļāva veikt būtiskus atklājumus astronomijā un atvēra jaunas durvis atklājumu veikšanai turpmākajām paaudzēm. Taču tas arī sabojāja viņa redzi. Galilejs bija ļoti aizrāvies ar Saules pētīšanu un bieži vien skatījās uz to tiešā veidā. Tā rezultātā viņš guva ļoti nopietnus tīklenes bojājumus. Tas ir ticamākais iemesls viņa gandrīz pilnajam aklumam dzīves pēdējos gados.

Marija Kirī
Marija kopā ar savu vīru Pjēru Kirī 1898. gadā atklāja rādiju – radioaktīvu ķīmisko elementu. Kopš tā laika viņa savas dzīves atlikušos gadus pavadīja pētot radioaktivitāti. Viņas gandrīz pastāvīgā atrašanās paaugstināta radioaktīvā starojuma vidē noveda pie tā, ka Marija mira 1934. gadā leikēmijas dēļ. Kirī kļuva par vienīgo personu vēsturē, kas ieguva Nobela prēmiju par neatkarīgiem pētījumiem gan ķīmijā, gan fizikā.

page

16. oktobris, 2014 | 1560 Skatījumi | 0 komentāri | Autors: Draxo
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Reģistrēties, vai ienākt.
Pierakstīties uz jaunumiem
Vai arī iespējams vēlaties reģistrēties.