Atmiņa ir viena no neparastākajām cilvēka īpašībām. Tā ieraksta ikvienu mūsu dzīves situāciju sākot no bērnības un līdz pat nāves gultai. Eksistē dažāda veida atmiņas un ikvienu no tām cilvēks var pazaudēt. Turpmāk daži no iemesliem, kādēļ mēs aizmirstam bieži vien kaut ko ļoti ierastu.

Durvis

Tev noteikti ir bijusi situācija dzīvē, kad ieejot citā istabā tu pēkšņi vairs neatceries, kādēļ tur iegāji. Tā ir gan biedējoša, gan kaitinoša sajūta. Iespējams, pie vainas ir tieši istabas durvis jeb durvju aile. Izejot tām cauri, tu nokļūsti jaunā istabā – jaunā vidē, kas ir atšķirīga no iepriekšējās. Smadzenes šajā brīdī it kā pārslēdz kanālu un ir gatavas ierakstīt jaunas atmiņas, atmetot vecās. Šī smadzeņu spēja varētu likties defektīva, taču ikdienā tā ir noderīga, jo tādējādi tiek nošķirti notikumi vieni otra un mēs spējam atcerēties kad un kur tika veikta darbība.

Darbības, kas izdzēš atmiņas

Lai gan tas notiek reti, tomēr pastāv darbības, kas izdzēš atmiņas par noteiktiem vai pat visiem notikumiem – uz laiku. To sauc par vispārēju pārejošu amnēziju. Viens no biežākajiem šīs amnēzijas cēloņiem ir sekss. Daudzi cilvēki pēc seksa nespēj atcerēties, ko darījuši vai kur bijuši iepriekšējā dienā vai pat pirms dažām stundām. Šī patīkamā darbība tik ļoti ietekmē smadzenes, ka cilvēks burtiski aizmirst visu pārējo. Visbiežāk šī amnēzija iestājas uz pāris stundām un tad pāriet. Taču nav skaidrs, kā tieši tā rodas. Amnēzijas mehānisma noskaidrošana varētu atklāt kā atmiņas vispār veidojas un tiek uzglabātas smadzenēs.

Atmiņas, kuras eksistē, bet tu par tām nezini

Vai informācija par notikumiem, kurus tu neatceries, turpina uzglabāties smadzenēs? Piemēram, dziesmas vārdi, kurus tu dzirdēji tikai vienu reizi pirms mēneša, taču vairs neatceries, kādi tie bija. Varbūt tie vēl aiz vien ir tavās smadzenēs, bet tu nespēj tiem piekļūt? 2013. gadā tika aprakstīts kāds gadījums ar sievieti, kurai bija dzirdes halucinācijas. Viņa nepārtraukt dzirdēja vienu dziesmu, kuru, kā pati apgalvoja, nekad nav dzirdējusi iepriekš. Visticamāk viņa šo dziesmu kādreiz bija dzirdējusi, taču aizmirsa par to. Informācija par dziesmu saglabājās viņas smadzenēs, lai gan pati sieviete to neapzinājās. Vai cilvēka smadzenes saglabā visus notikumus? Kādēļ tiem nav iespējams tieši piekļūt? Tie ir tikai daži jautājumi, kas nomoka neirologus un citus zinātniekus.

Aizmirstā bērnība

Mūsu agrīnākās dzīves atmiņas ir miglā tītas. Praktiski visu cilvēku senākās atmiņas par sevi sākas no 3 – 4 gadu vecuma. Kādēļ cilvēks neatceras sevi 1 gada vai pat dažu mēnešu vecumā? Agrāk tika uzskatīts, ka bērns veido atmiņas arī tik agrā vecumā, taču kaut kādu iemeslu dēļ aizmirst tās. Pēdējie pētījumi šajā jomā liecina par to, ka bērns patiešām veido atmiņas jau no pirmajām dzīves dienām, taču dažādu mehānismu ietekmē tās tiek pamestas aizmirstībā. Viens no iemesliem varētu būt tāds, ka jaundzimušā bērna smadzenēs esošie neironi, kas iesaistās atmiņu veidošanā, iet bojā. Cita teorija saistīta ar to, ka šajā vecumā bērna smadzenes aktīvi mācās, tādēļ, iespējams, ka atmiņas par šo vecumu tiek “nospiestas dziļi” zemapziņā.

Aizmirst pirms iegaumēt

Ir iespējams zaudēt atmiņas, kuras vēl nemaz nav izveidojušās. Tas var notikt, ja tiek traumēti smadzeņu apgabali, kas atbild par atmiņu veidošanu un uzglabāšanu. Tas rada dažus īpatnējus amnēzijas veidus. Kāds pacients ar iniciāļiem HM pēc galvas smadzeņu operācijas vairs nespēja veidot jaunas atmiņas. Operācijas laikā HM tika izņemta būtiska par atmiņu veidošanu atbildīga smadzeņu daļa – hipokamps. Tas tika darīts, jo HM slimoja ar smagu epilepsiju un ārsti redzēja tikai šādu ārstēšanas variantu. Pēc operācijas HM spēja atcerēties tikai to, kas ar viņu bija noticis pirms operācijas. Šāda cilvēka dzīve ir kā apstājusies filma, kurai netiek rādīts turpinājums. Cilvēks dzīvo it kā iestrēdzis laikā un neko jaunu nespēj iegaumēt.