Atkarība ir ļoti nopietna problēma, kas var skart ikvienu cilvēku. Parasti mēs dzirdam par atkarību no alkohola vai citām narkotiskām vielām, taču pat nenojaušam, ka tā var rasties pat no tik ikdienišķa produkta kā šokolāde.

Atkarība ir ļoti nopietna problēma, kas var skart ikvienu cilvēku. Parasti mēs dzirdam par atkarību no alkohola vai citām narkotiskām vielām, taču pat nenojaušam, ka tā var rasties pat no tik ikdienišķa produkta kā šokolāde.

Ikviens, kurš ir bijis atkarīgs vai pazinis kādu cilvēku ar atkarību, saprot, cik nopietns šis stāvoklis var būt. Alkoholisms un narkomānija spēj viegli izpostīt ģimenes un novest cilvēku līdz nāvei. Atkarību izraisošas vielas parasti nav viegli dabūjamas, taču pārsteidzošā kārtā viena no tām ir brīvi nopērkama veikalā.

Pētījumi ir parādījuši, ka šokolāde spēj izraisīt tikpat spēcīgu atkarību kā alkohols un citas narkotiskās vielas. Tā saucamie šokoholiķi var izjust visus narkomānu abstinencei līdzīgos simptomus, ja nesaņem savu kārtējo šokolādes devu – paškontroles zaudēšana, nepārvarama kāre pēc šokolādes, kad cilvēks ir gatavs uz gandrīz visu, lai to iegūtu nedomājot par sekām. Kādā pētījumā, ko veica Jeila Universitātē, šādi šokoholiķi tika salīdzināti ar cilvēkiem, kuriem nav tik izteiktas kāres pēc šokolādes. Tika pat mērīta šokoholiķu galvas smadzeņu aktivitāte, kura uzrādīja būtiski palielinātu darbību ikreiz, kad cilvēks saoda vai ieraudzīja šokolādi.

Šokoholiķiem ļāva apēst šokolādes gabaliņu vai izdzert šokolādes piena dzērienu un ikreiz tika novērota smadzeņu darbības aktivitātes līmeņa normalizēšanās. Tā tika uzskatīta par tipisku atkarības reakciju šokoholiķu vidū. Viņu smadzenes burtiski “kliedza” pēc šokolādes devas.

Dreksela Universitātē tika veikt līdzīgs pētījums, kurā ieguva tādus pašus rezultātus. Tas ļāva secināt, ka atkarība no šokolādes ir ļoti reāla parādība un to var salīdzināt ar atkarību no smagajām narkotikām.