Valda pieņēmums, ka mēs izaugam līdzīgi saviem vecākiem un par dažiem mēdz pat teikt, ka viņi ir savu vecāku kopija.

Valda pieņēmums, ka mēs izaugam līdzīgi saviem vecākiem un par dažiem mēdz pat teikt, ka viņi ir savu vecāku kopija. Nesens atklājums daļēji apstiprina šo pieņēmumu, jo ir atklājies, ka priekšroka tam, kādas garšas mums patīk visvairāk, rodas jau pirmajās attīstības nedēļās, atrodoties vēl mātes vēderā.

Pētījumā, kurā pirmo reizi tas tika novērots, grūtniecēm pēdējā trimestrī lika dzert burkānu sulu četras dienas nedēļā trīs nedēļu garumā. To pašu vajadzēja darīt pirmos divus mēnešus, barojot bērnu ar krūti. Lai būtu, pret ko salīdzināt iegūtos rezultātus, tika izveidota arī kontroles grupas – viena, kurā mātes nedzēra burkānu sulu vispār, viena, kurā mātes dzēra burkānu sulu tikai grūtniecības laikā un viena, kurā mātes dzēra burkānu sulu barojot bērnu ar krūti.

Rezultāti bija sekojoši – bērni, kuru mātes dzēra burkānu sulu grūtniecības un barošanas laikā ar krūti, daudz labprātāk ēda pārslas, kurām ir pievienoti burkāni. Šī bērnu grupa ēda burkānus saturošu barību daudz vairāk nekā pārējās grupas.

Viens no vienkāršākajiem izskaidrojumiem tam ir tāds, ka ēdiena (šajā gadījumā burkānu) garša jeb aromāts bija sastopams mātes pienā un amnija šķidrumā, kurā atrodas auglis grūtniecības procesā. Jāatgādina gan tas, ka ne vienmēr būs tā, ka mātes mīļākais ēdiens būs arī bērna mīļākais ēdiens. Šo procesu ietekmē daudz dažādu faktoru, kas viens otru spēj ietekmēt dažādos līmeņos. Tomēr jāatzīst ir tas, ka bērnam ir lielāka varbūtība uzskatīt par mīļāko ēdienu to, kuru māte pastiprināti uzņēma grūtniecības procesā.