Vismaz 1/5 daļa cilvēka genoma varētu būt nākusi no neandertāliešiem, ietekmējot ādas, matu un sejas vaibstu izskatu, kā arī atbildes reakciju pret slimībām.

Lai gan cilvēks (Homo sapiens) šobrīd ir vienīgais cilvēkveidīgo pārstāvis uz Zemes, tomēr tā nav bijis vienmēr. Otra vispazīstamākā un nesenākā cilvēkveidīgo suga bija neandertālieši (Homo neanderthalensis), kas dzīvoja mūsdienu Eiropas un Āzijas reģionos un izmira pirms aptuveni 40000 gadu. Domājams, ka modernā cilvēka priekšteči un neandertālieši atdalījās no kopēja senča pirms 550000 līdz 765000 gadu.

Līdzšinējie pētījumi ir parādījuši, ka modernā cilvēka senči ir kopojušies ar neanderāliešiem pirms aptuveni 40000 – 80000 gadu. Ikviena ne-Āfrikas izcelsmes cilvēka DNS sastāvā ir 1,5 – 2,1% neandertāliešu izcelsmes DNS. Tomēr tas nenozīmē, ka visiem cilvēkiem, kam ir 1% neandertāliešu DNS, tas ir vienāds. Respektīvi mans neandertāliešu gēnu fragments varētu būt atšķirīgs no tava. Iepriekš veiktie aprēķini parādījuši, ka mūsdienu cilvēkos kopumā ir sastopami 35 – 70% neandertāliešu genoma.

Tomēr nesen veiktie aprēķini liecina, ka cilvēce savā DNS nes tikai aptuveni 20% neandertāliešu gēnu, kas tomēr ir diezgan būtisks lielums. Lielākā daļa no šiem gēniem nedara neko kardināli atšķirīgu kā modernā cilvēka gēni. Daži no šiem gēniem pat ir ļoti svarīgi normālai cilvēka attīstībai un funkcionēšanai.

Piemēram, pastāv noteikti gēni, kas atbild par keratīna (galvenais matu un nagu komponents) darbību un veidošanos. Tiek uzskatīts, ka daudzi no šiem gēniem ir nākuši no neandertāliešiem un palīdzējuši modernajam cilvēkam piemēroties vēsākajiem apstākļiem, kas valda ārpus Āfrikas.

Lai meklētu vēl citus neandertāliešu gēnus, kas atrodas mūsu genomā, būs nepieciešami apjomīgāki pētījumi. Tomēr daudzus no šiem gēniem visticamāk nemaz neizdosies atklāt, jo mēs esam ļoti līdzīgi neandertāliešiem un abu cilvēkveidīgo sugu gēni ir identiski.