Dzīvība ir mīklaina un neparasta mūsu pasaules sastāvdaļa. Cik gan dažādos veidos spēj eksistēt dzīvība? Jauns atklājums nobīda mūsu priekšstatu par dzīvību vēl tālāk nezināmajā.

Ņujorkas štatā atrodas Oneida ezers, kurā pēc sniega kušanas sāk uzkrāties mangāns. Mangānam reaģējot ar skābekli, rodas mangāna oksīds, kas nogrimst ezera gultnē. Tomēr zinātnieki atklāja, ka mangāna oksīda līmenis ezerā ir daudz mazāks nekā tika paredzēts. Tas lika mikrobiologam Kenetam Nelsonam uzsākt mikroba meklējumus, kuram pēc visiem priekšstatiem nemaz nevajadzētu eksistēt.

Pagāja vairāki gadi līdz viņš patiešām atklāja mikrobu – Shewanella oneidensis – kas barojas ar šķietami nāvējošu mangāna daudzumu. Tomēr patiesība ir vēl nedaudz dīvaināka. Lielākā daļa skābekli elpojošu radību izmanto glikozi kā savu enerģijas avotu. Taču galvenais enerģijas avots, ko “nes” glikoze ir elektroni. Glikozei reaģējot ar skābekli, šie elektroni pāriet uz skābekli. Šī elektronu plūsma arī darbina mūsu ķermeni. Dažiem mikroorganismiem ir grūtības atrast abus šos elektronu avotus un tādēļ evolūcijas gaitā tie ir piemērojušies izmantot mums neparastus tā avotus. Shewanella oneidensis, tāpat kā daudzi citi mikroorganismi, elektronus uzkrāj ogļhidrātu veidā. Tomēr skābekļa vietā tie izmanto mangāna oksīdu.

Uz baktēriju virsmas parādās īpaši izaugumi, kurus var salīdzināt ar vadiem. Caur tiem elektroni tiek transportēti uz mangāna oksīdu. Šis pats princips darbojas arī ar citiem smagajiem metāliem, piemēram, svinu.

Citi atklājumi ir parādījuši, ka eksistē mikroorganismi, kas pielieto apgrieztu šīs darbības principu – tie iegūst vajadzīgos elektronus no metāliem un minerāliem ar īpašu nanovadiņu palīdzību. Rezultātā rodas baktērijas, kas barojas un elpo elektronus jeb elektrību.

Mikrobus darbībā var redzēt sekojošajā video. Šādu mikroorganismu atklāšana varētu skaidri parādīt, kādā veidā dzīvība, iespējams, eksistē uz citām planētām.