Cik ilgi tu izdzīvotu aprakts dzīvs?
Šis būs viens no tiem rakstiem, kas cilvēkiem ar klaustrofobiju, liks sajusties ļoti nepatīkami. Būt apraktam dzīvam zem zemes ir viens no šausmīgākajiem scenārijiem, kas var notikt. Taču, ja tas notiktu, cik ilgi cilvēks spētu izdzīvot?
Šis būs viens no tiem rakstiem, kas cilvēkiem ar klaustrofobiju, liks sajusties ļoti nepatīkami. Būt apraktam dzīvam zem zemes ir viens no šausmīgākajiem scenārijiem, kas var notikt. Taču, ja tas notiktu, cik ilgi cilvēks spētu izdzīvot?
Veselīgs cilvēks spētu izdzīvot no 10 minūtēm līdz 1 stundai vai arī no sešām stundām līdz pat 36 stundām ilgi – neticami, taču zinātnieki vēl strīdas par šo jautājumu. Taču viens gan ir skaidrs – tas nebūtu ilgi.
Viss ir atkarīgs no tā, cik daudz gaisa ir zārkā, kurā esi aprakts. Tāpat svarīgs ir tava ķermeņa garums un masa – jo mazāks tu esi, jo mazāk skābekļa patērē un jo ilgāk spētu izdzīvot. Arī cilvēka individuālā nodarbošanās spēlē svarīgu lomu šajā scenārijā. Peldētājs vai nirējs spēs izturēt daudz ilgāk šādos apstākļos nekā netrenēts cilvēks. Tādēļ izdzīvošanas ilgums apraktā zārkā ir ļoti atkarīgs no dažādiem faktoriem.
Taču pieņemsim, ka cilvēks ir parakts standarta izmēra zārkā, kura tilpums ir 886 litri. Vidējais cilvēka tilpums ir 66 litri. Tas nozīmē, ka brīvi paliek 820 litri tilpuma, ko spēj piepildīt gaiss. Cilvēks vidēji patērē 0,5 litrus skābekļa minūtē. Tas nozīmē, ka šādā zārkā cilvēks spētu izdzīvot 5,5 stundas, kamēr tiktu izlietots viss skābeklis.
Ja dzīvē ir pagadījies tā, ka tomēr esi nonācis 2 metrus zem zemes zārkā, tad neko daudz tu nespētu padarīt. Pat ja tev izdotos izurbināt caurumu zārka, zemes masa, kas spiež no augšas ir neticami liela un ja tā no nāktu uz tevis, tad tu nespētu paelpot, jo zeme no visām pusēm saspiestu krūšu kurvi. Līdzīga situācija ir brīdī, kad cilvēku aprok milzīga sniega kaudze, piemēram, lavīnas dēļ. Lai gan sniegs šķiet daudz vieglāks par zemi, tomēr tas ir neticami smags un uz ilgu izdzīvošanu nevajadzētu cerēt.
Nobeigums derētu pieminēt, ka samazinoties skābekļa daudzumam, apkārtējā telpā paaugstināsies ogļskābās gāzes līmenis. Lai gan sākumā cilvēks izjutīs neciešamu smakšanas sajūtu, tomēr kādā brīdi, pirms vēl cilvēks būs miris, ogļskābās gāzes dēļ viņš kļūs miegains un nokļūs bezsamaņā.