Lielākā daļa no tā, kā mēs saprotam visumu, ir balstīts uz dažādām konstantēm – fizikāliem mērījumiem, kas apraksta, piemēram, elektrona lādiņu un masu. Šie lielumi ir teorētisko vienādojumu pamamtā un tie nemainās. Vismaz tā tas ir lielākajā daļā gadījumu. Ir izstrādātas dažādas teorijas, kas apraksta to, ka konstantes laika gaitā spēj mainīties un ietekmēt visuma attīstību. Iespējams, pirmos netiešos pierādījumus tam ir atklājuši Glāzgovas Universitātes fiziķi. Zinātnieki atklājuši, ka viena no populārākajām un zināmākajām konstantēm – gaismas ātrums vakuumā – nav nemaz tik konstants lielums.

Gaismas ātrums ir mainīgs dažādās vidēs. Piemēram, ūdenī gaismas daļiņas kustas lēnāk nekā gaisā, jo ūdens blīvums ir lielāks un tas liedz gaismas daļiņām jeb fotoniem traukties ar savu maksimālo ātrumu. Loģiski spriežot, gaismai visātrāk vajadzētu izplatīties vakuumā, jo tur nav nekā, kas aizšķērsotu tās ceļu. Līdz šim mērījumi skaidri parādīja, ka tā tas patiešām ir. Gaisma vakuumā izplatās ar ātrumu 299792458 metri sekundē, un tiek uzskatīts, ka nekas visumā nespēj kustēties ātrāk. Jauns pētījums ir parādījis, ka tas ne vienmēr atbilst patiesībai. Atkarībā no fotonu jeb gaismas daļiņu struktūras, gaisma vakuumā var izplatīties lēnāk nekā tika uzskatīts.

Eksperimenta laikā tika radīti divi fotoni, kurus novirzīja uz detektoru pa dažādiem ceļiem. Viens no fotoniem to sasniedza kā plānots, bet otra fotona struktūra tika izmainīta un atklājās, ka tas detektoru sasniedza par dažiem mikrometriem lēnāk.

Iepriekš tika izvirzīta hipotēze, ka gaismas ātrums vakuumā var mainīties, jo vakuums nav nemaz tik tukšs kā sākumā varētu likties. Vakuumu var salīdzināt ar burbuļojošu zupas katlu, kurā nepārtraukti rodas un iet bojā virtuālas daļiņas, kuras nav iespējams novērot tieši. Mēs par tām zinām, jo tās ietekmē citas subatomāras daļiņas. Teorētiski šis burbuļojošais katls varētu ietekmēt gaismas izplatīšanās ātrumu, tomēr ta ir tikai teorija. Savukārt šis eksperiments parādīja tieši, kādā veidā gaismas ātrums vakuumā var tikt ietekmēts.

Tas gan nenozīmē, ka mūsu priekšstats par visumu ir kardināli mainījies. Šis atklājums nekādi neietekmē cilvēka ikdienu. Ja nu vienīgi to fiziķu ikdienu, kas pēta ļoti īsus gaismas impulsus.