Mūzika, dzeja, teātris un citas mākslas formas bieži izraisa cilvēkos spēcīgas emocijas. Jauns smadzeņu skenēšanas pētījums atklājis, kā emocijas iedarbojas uz cilvēku radošumu. Koncentrējoties tikai uz viena veida māksliniekiem – džeza pianistiem, – Džona Hopkinsa medicīnas skolas pētnieki atklāja, ka pozitīvas, neitrālas un negatīvas emocijas radoša procesa laikā aktivizē atšķirīgas smadzeņu daļas.

Emocijas ir galvenais radošuma iniciators, tomēr līdz šim nebija pētīta mijiedarbība starp smadzeņu daļām, kas atbildīgas par cilvēka radošumu un emocijām. Jaunais eksperiments, kas publicēts janvāra Scientific Reports izdevumā, ir pirmais mēģinājums neirozinātnē pievērsties attiecībām starp radošumu mūzikā un tās radītajām emociju izpausmēm.

Radošumu var definēt kā spēju radīt kaut ko, kas ir jauns un noteiktā kontekstā vērtīgs. Saskaņā ar jauno džeza pianistu smadzeņu analīzes pētījumu nervu sistēmas posmi, kas saistīti ar radošumu, ievērojami pārveidojas, kad mākslinieki aktīvi mēģina paust emocijas. Zinātnieki konstatēja, ka brīdī, kad mūziķi cenšas realizēt savas radošās aktivitātes, tiek aktivizētas tās smadzeņu daļas, kas iesaistītas emociju radīšanā.

Pēdējo desmit gadu laikā vairums nervu sistēmas pētījumu sākuši identificēt smadzeņu reģionus, kas dažādās jomās atbildīgi par radošumu. Bet jaunais pētījums liecina, ka radošumu nevar pilnībā izskaidrot ar konkrētu smadzeņu reģionu aktivizēšanu vai deaktivizēšanu. Pētnieki norāda, ka radošie procesi cilvēka smadzenēs ir cieši saistīti ar emociju izpausmēm, tieši tās būtiski ietekmē to, kuri posmi no smadzeņu radošuma tīkla tiek aktivizēti un cik lielā mērā.

“Galvenais secinājums ir tāds – nozīme ir emocijām,” norāda pētījuma vecākais autors Čārlzs Limbs. “Tā nevar būt tikai bināra situācija, ka Jūsu smadzenes ir viena veida, kad Jūs esat iesaistīts radošā procesā, un otra veida, kad Jūs neesat. Tā vietā pastāv augstākas un zemākas pakāpes radošuma līmeņi un to dažādas versijas. Un emocijas spēlē ārkārtīgi svarīgu lomu šajās atšķirībās”.

Dažādas emocijas = dažādu smadzeņu šūnu aktivitāte

Iepriekšējais Limba un kolēģu pētījums, kurā izmantota funkcionālā magnētiskā rezonanse (fMRI), pētīja muzikālās improvizācijas, brīvā stila repu un karikatūru veidošanu, t.i., radošas darbības, kas risinās reālā laikā un tāpēc vairāk pakļaujas laboratorijas pētījumiem, nekā, piemēram, gleznošana. Pētījumā tika noskaidrots, ka šie radošie procesi deaktivizē smadzeņu reģionu, kas zināms kā dorsolaterālā pieres daivas smadzeņu garoza (DLPFC), kas ir iesaistīta plānošanas un kontroles uzvedībā. Šī DLPFC izslēgšana tika pieņemta par būtisku rādītāju, kas ļauj atbrīvot radošos impulsus.

Dorsolaterālās pieres daivas smadzeņu garozas darbību saista ar kognitīvo elastību, plānošanu un uzmanības noturību, kā arī ar telpisko darba atmiņu. Ar DLPFC darbību saistītas tādas prasmes kā problēmu risināšana un plānošana, abstraktā domāšana. Tā aktivizējas arī tad, kad tiek veikti uzdevumi, kuros nepieciešama uzvedības stratēģiju maiņa, taču, kā norāda jaunie pētījumi, tā deaktivizējas radošu procesu laikā.

Jaunajā pētījumā, kuru vadīja galvenā autore Malinda Makfērsone, zinātnieki konstatēja, ka DLPFC deaktivizācija bija ievērojami lielāka brīdī, kad džeza mūziķi, atrodoties funkcionālās magnētiskās rezonanses skenerī, spēlēja mūziku, kuru iedvesmoja pozitīvas emocijas (smaidošas sievietes attēls), nekā tad, kad tie centās caur mūziku attēlot bēdīga tēla emocijas (nedaudz noskumušas sievietes fotogrāfija).

Jāatzīmē, ka improvizācijas, kas tika radītas, atsaucoties uz skumjo attēlu, vairāk aktivizēja tā saucamos “reward” smadzeņu reģionus, kas pastiprina uzvedību, kas noved pie patīkama rezultāta un saiknes ar DLPFC. “Dorsolaterālās pieres daivas smadzeņu garoza vairāk izslēdzās pozitīvo emociju radītās improvizācijas laikā, tādā veidā, iespējams, norādot, ka pozitīvās un negatīvās emocijas aktivizē dažādus smadzeņu reģionus. Tas norāda, ka var būt dažādi mehānismi, kāpēc ir patīkami radīt gan priecīgu, gan skumju mūziku”, liecina pētījums.

Ņemot vērā faktu, ka fotogrāfijas varēja izraisīt mūziķos emocionālu reakciju, papildus smadzeņu skenēšanai improvizācijas laikā, katrā skenēšanas sesijā tika iekļauts arī laiks, kurā mūziķi pasīvi aplūkoja attēlus. Visi smadzeņu darbības dati un emocionālās reakcijas, kas tika iegūtas šajos pasīvajos attēlu skatīšanās periodos, pēc tam tika ņemtas vērā, analizējot smadzeņu darbību muzikālās improvizācijas laikā. Tas ļāva pētniekiem noskaidrot, kuras par emociju radīšanu atbildīgās smadzeņu daļas bija cieši saistītas ar improvizāciju veidošanu.

Dažādu emociju ietekme uz radošumu

Jāatzīmē, ka emociju un radošuma saiknei pievērsušies vairums pētnieku. Vienā no pētījumiem, kas analizēja 66 dažādas ar tematu saistītus pētījumus, atklājās, ka svarīgi ir ne tikai tas, vai cilvēka emocijas ir pozitīvas vai negatīvas. Būtiskas ir arī citas, specifiskas emocijas. Pētījums izcēla sekojošus novērojumus:

• Prieks, optimisms un pacilātas sajūtas ir saistītas ar paaugstinātu radošumu.
• Miers, atslābums un rāmas sajūtas nav saistītas ar paaugstinātu vai pazeminātu radošumu.
• Trauksme, saspringums un baiļu sajūta ir saistīta ar pazeminātu radošumu.
• Skumjas, nedrošība un vilšanās sajūta nav saistīta ar paaugstinātu vai pazeminātu radošumu.

Viens no būtiskākajiem pētījuma vēstījumiem bija sekojošs – lai palielinātu savu radošumu, cilvēkiem ir nepieciešams attīstīt pozitīvas emocijas un samazināt negatīvās emocijas (īpaši bailes un nemieru).