Visiem ir labi zināms, ka saslimšanas laikā miega režīms ir ļoti svarīga atveseļošanās sastāvdaļa, bet diemžēl ne visi to ievēro.

Šobrīd, kad ir gripas un saaukstēšanās vīrusu sezonas aktīvā fāze, jo īpaši būtu jāņem vērā miega pozitīvais efekts uz mūsu imūnsistēmas darbību. 2012. gadā veikts pētījums, kurā tika pētīta cilvēku imūnsistēmas atbildes reakcija uz vakcīnām, parādīja, cik ļoti miegs ir saistīts ar imūnsistēmu. Pētījuma rezultāti norādīja uz to, ka cilvēkiem, kas dienā piespiedu kārtā gulēja ne vairāk par 6 stundām un saņēma hepatīta B vakcīnu, pēc 6 mēnešiem bija lielākas iespējas zaudēt imunitāti pret šīs slimības izraisīto vīrusu. Katra papildus miega stunda palielināja antivielu skaitu vidēji par 56%, norāda žurnāls SLEEP.

Līdzīgu rezultāti jau pirms tam bija vērojami ar pretgripas vakcīnām.

Skaidri nav zināms, kādā veidā miegs ietekmē imūnsistēmu, bet domājams, ka miega trūkums ietekmē imūnsistēmas šūnu skaitu organismā. Piemēram, T-limfocīti ir šūnas, kas cīnās ar infekciju izraisītājiem, bet to skaits samazinās, ja cilvēks neizguļas pietiekami ilgi.

Miega trūkums tāpat varētu ietekmēt citokīnu – proteīni, ar kuru palīdzību imūnsistēmas šūnas sazinās – daudzumu, tādējādi padarot atbildes reakciju pret slimības izraisītāju mazāk adekvātu. Pat viena negulēta nakts var stipri ietekmēt šīs sistēmas darbību.

Ir zināms, ka dziļā miega laikā organisma audi atjaunojas vislabāk, jo tad izdalās lielākais augšanas hormona un citu augšanas faktoru daudzums. Speciālisti atgādina, ka saslimšanas laikā nevajadzētu gulēt mazāk par 6 stundām, bet pat pagarināt ierasto gulēšanas ilgumu par pāris stundām.