No visām krāsām visaktīvākā neapšaubāmi ir sarkanā. Tā ietekmē mūs visās dzīves jomās, sākot no uzvedības darbā līdz intīmām attiecībām. Diez vai mēs jebkad uzzināsim, kas notika mūsu senču galvās, kad viņi pirmo reizi izmantoja dabiskos krāsotājus, lai apzīmētu savus ķermeņus. Savukārt tam, ka viņi izvēlējās tieši sarkanos mālus, kuru krāsa ir identiska mūsu asins krāsai un izraisa asociācijas ar dzīvību un nāvi, noteikti ir bijis iemesls.

Mūsdienās sarkano krāsu apzīmē, kā dinamisku un  aktīvu  krāsu ar vīrišķīgu enerģiju. Tā simbolizē dzīvības enerģiju, dzīves prieku, kā arī tai ir stimulējošs efekts. Sarkanā ir arī planētas Marss krāsa, kara dieva krāsa, un apzīmē agresiju. Arī uguns tiek apzīmēta ar sarkanu krāsu. Uguns patīkami silda, bet var arī iznīcināt. Sarkanā krāsa pārstāv kaisli, emocionalitāti un garīgumu. Visi noteikti ir dzirdējuši par Sarkano kvartālu Amsterdamā.  Šīs sakritības noteikti nav nejaušas. Jaunā zinātne, kas ieguvusi nosaukumu „krāsu psiholoģija”,  pastāv par to, ka sarkanā krāsa atstāj milzīgu iespaidu gan uz mūsu garastāvokli, gan arī darbībām.  Sarkanas krāsas apģērbi pat spējot izmainīt mūsu fizioloģiju un organisma hormonālo balansu, kā arī spēj ietekmēt spēles kvalitāti futbola laukumā.

Nav šaubu, ka sarkanās krāsas uztvere sakrīt ar vienu no svarīgākajiem evolūcijas vēstures notikumiem. Daudzi zīdītāji, piemēram, suņi, nespēj atšķirt sarkano no zaļās krāsas. Taču, kad mūsu senči, pirmatnējie primāti, pielāgojās dzīvei džungļos, viņu acīs attīstījās jauns šūnu tips, kas ļāva atlasīt koši sarkanos augļus zaļajos džungļos.  Savukārt sarkana āda, kas iegūst šādu krāsu, kad tā pieplūst ar asinīm – ir svarīga dominēšanas zīme daudziem primātiem. Pērtiķi – mandrili, noteikti ir pats zināmākais piemērs: spilgtie ornamenti uz viņu purniem un aizmugurējām ķermeņa daļām parāda uz viņu stāvokli skarbajā saimes hierarhijā. Jo fiziski spēcīgāks un vairāks dominējošs ir mandrils, jo košāka ir viņa purna krāsa. Tie pērtiķi, kuri ieņem zemāku stāvokli saimē, saprot pretinieka spēku, tāpēc neiesaistās cīņā, kurā noteikti zaudēs, nevienlīdzīgo spēka samēru dēļ.

Sarkanā krāsa ir ļoti izplatīta sportā. Un laikam ne velti. Pavisam nesen, 2004.gadā, psihologi Rasels Hils un Roberts Bērtons no Dārhemas Universitātes, aizdomājās par to, vai cilvēki gluži kā mandrili rīkotos attiecībās pret cilvēkiem. Lai arī mūsu āda nekļūst ugunīgi sarkana, kad tā pieplūst ar asinīm kā mandrilām, tomēr arī mēs mēdzam uzsprāgt no dusmām. Tādā veidā, sarkans audums var tikt asociēts ar agresiju un dominanci. Lai gan šķiet, ka arī buļļus sanikno sarkanā krāsa, tā nav taisnība. Viņus sakaitina tas, ka matadors kustina apmetni. Zinātniskie eksperimenti ir pierādījuši, ka buļļi praktiski neizšķir krāsas un līdz ar to apmetņa krāsa nekādā veidā neietekmē buļļa noskaņojumu. Tāpat mīts ir tas, ka matadori izmanto tikai sarkanu apmetni – lielāko cīņas daļu tiek izmantots dzeltens apmetnis, kuru nomaina ar sarkano tikai pašās cīņas beigās.

Hils un Bērtons lauzīja galvu, mēģinot atminēt šo prāta mežģi. Un tad pienāca 2004.gada Atēnu Olimpiskās spēles, kas ļāva zinātniekiem izpētīt savu teoriju dzīvē. Cīņu sporta veidos, piemēram, boksā vai teikvando, sportistiem apzināti izsniedza sarkanas vai zilas krāsas tērpu. Tas palīdzēja zinātniekiem salīdzināt, kādi ir rezultāti sarkanā krāsā tērptajiem un kādi zilajā. Hils nāca klajā ar apgalvojumu, ka sportistiem, kuri tērpti sarkanas krāsas tērpā, ir par 5% lielāka iespēja uzvarēt, nekā citiem. „Protams, tas, ka jūs valkājat sarkanas drēbes, nepārvērtīs jūs par veiksmīgu cīnītāju,” stāsta Hils. Rasela Hila un Roberta Bārtona vadībā veiktajos pētījumos arī konstatēts, ka 2004.gada Eiropas futbola čempionāta finālturnīrā gūt vairāk vārtu un uzvaru komandām izdevās tad, kad spēlētāji bija ģērbti sarkanos formas tērpos.

„Pateicoties šim eksperimentam, parādījās interese par sarkano krāsu un tās ietekmi,” ir pārliecināts Endrijū Eliots no Ročesteras Universitātes. Eliots norāda uz pētījumiem, kas pierāda, ka cilvēki, kuri valkā sarkanu apģērbu, asāk izjūt savu pārākumu. Tas izsauc sirdsdarbības paātrināšanos un testosterona izdalīšanos, kas var izraisīt lielāku aktivitāti. Tāpat arī sarkanā krāsa spēj iebiedēt pretinieku, kā tas notiek ar mazāk dominējošām mandrilām, kas necenšas tuvoties košo purnu ciltsbrāļiem. „Kad jūs redzat sarkano krāsu, jūs izjūtat bailes, un testosterons ķermenī sāk kristies,” skaidro Eliots. Kaut kas līdzīgs var notikt arī ar sporta spēļu tiesnešiem. Kāda vācu komanda apstrādāja video, izmainot tajā esošo teikvando spēlētāju formas tērpu krāsu, un parādīja to profesionāliem tiesnešiem. „Krāsas izmainīšana ietekmēja to, kā tiesneši skaitīja punktus,” stāsta Hils. Ikviens, kurš spēlēja sarkanas krāsas tērpā, ieguva priekšroku no tiesnešiem. “Ja spēks un meistarība ir vienādā līmenī, sarkanās krāsas valkāšana, domājams, ietekmē līdzsvaru starp uzvaru un zaudējumu,” teikts zinātniskajā žurnālā “Nature” publicētajā pētījumā. “Formas tērpu krāsa jāņem vērā, lai sportā nodrošinātu līdzvērtīgu spēku samēru.”

Šādas lietas notiek ne tikai uz sporta laukumiem. Piemēram, tāds domu gājiens nodrošinās jums zaudējumu kazino.  Sarkanie čipi pokerā liek to īpašniekam likt lielāku likmi, nekā liek spēlētāji, kuri izmanto zilas vai baltas krāsas čipus. Sarkanie čipi izskatās, kā uzvarētāju atpazīšanas zīme.

Vairāki Eliota eksperimenti pierāda, ka gan sievietes, gan vīrieši, pievilcīgāki ir tieši tad, kad ir tērpti sarkanā apģērbā. Lai gan daļa no šiem pētījumiem notika laboratorijā, un dalībniekiem bija uzdevums pasīvi novērtēt dažādas bildes, tomēr šāds pats uzvedības tips tiek novērots arī dzīvē. Piemēram, oficiante, kas tērpusies sarkanā, noteikti saņems lielāku dzeramnaudu no vīrieša. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka sarkanīga āda, kalpo kā zīme, ka cilvēks ir vesels un labā fiziskā forma.

Nesteidzieties nekavējoties mainīt garderobi vai pārkrāsot istabas sienas. Dažās situācijās sarkanā krāsa var provocēt arī citas, negaidītas emocijas. „Ja apģērba sarkanā krāsa ir pārāk koša, tā var tikt uzskatīta, kā agresivitātes vēstnese, kas var izsaukt negatīvu reakciju,” uzskata Eliots.