Narkotiku atkarība ir viena no mūsdienu pasaules slimībām un nepaiet ne diena, kad ziņās nevarētu lasīt par narkotiku ietekmi uz cilvēkiem un pat par jaunu nelegālo vielu radīšanu. Tādas narkotikas kā kokaīns un heroīns ir aizliegto vielu sarakstā praktiski visur pasaulē.

Narkotiku atkarība ir viena no mūsdienu pasaules slimībām un nepaiet ne diena, kad ziņās nevarētu lasīt par narkotiku ietekmi uz cilvēkiem un pat par jaunu nelegālo vielu radīšanu. Tādas narkotikas kā kokaīns un heroīns ir aizliegto vielu sarakstā praktiski visur pasaulē. Taču, vai tā ir bijis vienmēr? Vai ticēsi, ka reiz bija laiks, kad morfiju izmantoja bērniem zobu sāpju mazināšanai? Vai arī kokaīnu kā zobu pastu sastāvdaļu? Tāds laiks patiešām bija un nemaz ne tik sen.

19. gadsimtā un vēl 20. gadsimta sākumā vielas, kuras mēs šobrīd uzskatām par aizliegtām vai pat indīgām, tika regulāri izmantotas kā ikdienas produktu sastāvdaļas. Iespējams, tu būsi dzirdējis, ka oriģinālajā Coca-Cola receptē bija iekļauts kokaīns. Patiesībā tieši pateicoties kokaīnam Coca-Cola ieguva savu nosaukumu.

Coca-Cola izgatavoja Dr. Džons Pembertons Atlantā, ASV 1886. gadā. Līdz 1903. gadam šī dzēriena sastāvdaļā bija iekļauts kokaīns. Viena glāze Coca-Cola saturēja līdz 60 mg kokaīna. Sākumā Pembertons šo dzērienu pasniedza kā medicīnisku līdzekli pret galvassāpēm, nogurumu, impotenci un atkarību no morfija. Nepagāja ilgs laiks, kad Coca-Cola ieguva popularitāti jau kā ikdienas dzēriens nevis medikaments. Tomēr kokaīns tā sastāvā plika vēl kādu laiku. Arī mūsdienās Coca-Cola sastāvā ir kokas lapu ekstrakts, taču no tā ir izdalītas visas par narkotisko efektu atbildošās sastāvdaļas. Par spīti tam, ka 1903. gadā Coca-Cola recepte tika pārskatīta, tikai ap 1940. gadu tehnoloģiski bija iespējams panākt pilnīgu Coca-Cola atbrīvošanu no kokaīna.

Cits dzēriens, kas ilgu laiku bija populārs un veikalu plauktos ir atrodams vēl šodien, ir 7UP. Lai gan tā sastāvā nebija kokaīns, tas saturēja litiju – medikamentu, ko plaši lietoja psihiatrijā, lai ārstētu bipolārus traucējumus un citas psihiskas saslimšanas. 7UP oriģinālais nosaukums bija Bib-Label Lithiated Lemon-Lime Soda un tas parādījās 1929. gadā. Kā vēstīja logo, tas ir atpūtas dzēriens ar veselību uzlabojošām īpašībām. Litijs 7UP sastāvā bija iekļauts līdz pat 1950. gadam.

Vīns ir viens no populārākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē un tam patiešām piemīt veselību uzlabojošas īpašības, ja to lieto mērenās devās. Tomēr kāds vīrs 19. gadsimtā nolēma šīs īpašības uzlabot vēl vairāk. 1863. gadā Andželo Mariani radīja koka-vīnu un nosauca to par Vin Mariani. Šī vīna sastāvā bija būtisks daudzums kokaīna. Lai gan Andželo nebija pirmais, kas radīja koka-vīnu (Coca-Cola radītājs Dr. Pembertons pats eksperimentēja ar tāda tipa dzērieniem pirms Coca-Cola izveidošanas), viņš saņēma medaļu no pāvesta Leo XIII par savu brūvējumu.

Vācu farmaceitiskā kompānija Bayer bija pirmā, kas sintezēja heroīnu un pārdeva to aptiekās laika posmā no 1898. līdz 1910. gadam. Heroīns tika piedāvāts kā lielisks līdzeklis pret klepu un morfija atkarības mazināšanai. Diemžēl atklājās, ka heroīns ir četras reizes spēcīgāks par morfiju un rada vēl spēcīgāku atkarību. Ņemot vērā, ka atkarīgo skaits strauji auga, Bayer 1913. izņēma produktu no apgrozības, tomēr ASV vēl līdz 1924. gadam to varēja lietot legāli. Līdzīga situācija bija ar kokaīnu. Uzskats, ka tam piemīt veselību uzlabojošas īpašības, bija tik spēcīgs, ka to izmantoja sūkājamo dražeju ražošanā un pat zobu pastās, ko lietoja galvenokārt bērni sāpju mazināšanai.

Opijs bija cita ļoti populāra viela 19. gadsimtā un to piedāvājā kā brīnumlīdzekli pret visa veida saslimšanām, kas izraisīja sāpes. Stickney & Poor’s Paregoric bija 46% alkohola un opija maisījums, kuru piedāvāja pret visa veida sāpju noņemšanu gan pieaugušajiem, gan bērniem.