Pagājušā gadsimta vidus bija periods, kad atktīvi tika testēti dažāda veida kodolieroči. Tos izmēģināja ne tikai gaisā, ūdeni vai pazemē, bet arī kosmosā. Tika rīkoti dažādi šovi un pat ballītes, kur cilvēkus aicināja novērot šo nesen atklāto un nāvējošo spēku.

Pagājušā gadsimta vidus bija periods, kad atktīvi tika testēti dažāda veida kodolieroči. Tos izmēģināja ne tikai gaisā, ūdeni vai pazemē, bet arī kosmosā. Tika rīkoti dažādi šovi un pat ballītes, kur cilvēkus aicināja novērot šo nesen atklāto un nāvējošo spēku.

Džeimss Van Allens bija fiziķis un visuma pētnieks aukstā kara laikā. 1958. gadā viņš atklāja, ka Zemi ieskauj lādētu daļiņu riņķi, kurus uz vietas notur Zemes magnētiskais lauks. Šos riņķus, kurus veidoja augsti uzlādēti protoni un elektroni, nosauca par Van Allena jostām, un domājams, ka tās veido daļiņas, kuras atceļojušas ar kosmisko staru vai Saules vēja palīdzību. Mūsdienās vēl aiz vien nav daudz zināms par šīm jostām – tās spēj viegli izsist no ierindas satelītus – taču viena no teorijām apgalvo, ka Van Allena jostās varētu slēpties augsts antimatērijas daudzums. Ir pat sagatvots plāns izgatavot “karoti”, ar kuras palīdzību šo antimatēriju iegūt. Taču bija laiki, kad cilvēki plānoja uzspridzināt Van Allena jostas.

Drīz vien pēc šo jostu atklāšanas Van Allens kopā ar ASV militāristiem nolēma uzspridzināt W49 klases termonukleāro bumbu šajās lādēto daļiņu joslās, lai noskaidrotu, vai ir iespējams tās izjaukt. Par šo jostu izjaukšanas sekām nebija nekas daudz zināms, taču neskatoties uz to tika nolemts sūtīt augšā kodolbumbu. Operācija tika noslepenota zem segvārda Fishbowl, kas paredzēja trīs atombumbu detonešanu augstu virs zemes 1962. gadā. Visus trīs izmēģinājums tika plānots veikt no kādas salas Klusajā okeānā. Pirmie divi izmēģinājumi tika pēdējā brīdī atcelti tehnisku problēmu dēļ. Trešo raķeti plānoja palaist 1962. gada 9. jūlijā. Tai bija jāuzsprāgst Van Allena jostu tuvumā un plānojās, ka skats būs iespaidīgs.

Šis izmēģinājums vairs nebija slepens un par to ziņoja lielāka rietumu puslodes laikraksti. Honolulu izdevumos nepārtraukti tika stāstīts par fantastisko gaismas šovu, kas būs redzams naktī. Cilvēki liktenīgajā naktī devās ielās, lai savām acīm vērotu, iespējams, visnepārdomāko cilvēka lēmumu kāds jebkad ir pieņemts. Viesnīcas Havaju salās sagaidīja lielu cilvēku pieplūdumu un uz daudzu viesnīcu jumtiem tika rīkotas VIP ballītes, kas solīja ne tikai fantastisku skatu uz debesīm, bet arī citas izpriecas.

Raķete tika palaista un skats bija patiešām neaizmirstams. 1,4 megatonnu spēcīga eksplozija piepildīja ar baltu gaismu kluso okeānu. To nomainīja zaļgani kvēlojoša un beigās sarkanīga ziemeļblāzmai līdzīga gaisma. Baltas plazmas dzirksteles pāršāvās pāri visām debesīm, sekojot tieši pa Van Allena jostām. Kamēr debesis dega neredzētās ugunīs, sprādziena radītais elektromagnētiskais triecienvilnis izrādījās spēcīgāks nekā bija domāts. Tā ietekmē Havaju salās pazuda elektrība un tika sabojāti dažādi elektrisko ierīču komponenti. Daudzās mājās garāžu durvis sāka pašas no sevis vērties vaļā un ciet.

Nākamajā dienā trešdaļa no satelītiem izrādījās neglābjami sabojāti, bet kodolsprādzienā radītās daļiņas izveidoja jaunu gredzenu, kas ieskāva Zemi un bija novērojama turpmākos piecus gadus. Van Allena jostas gan palika neskartas.