Pirmo reizi ir parādījusies iespēja uzlabot atmiņu, nepielietojot ķirurģiskos vai medikamentozos ārstēšanas līdzekļus.

Pirmo reizi ir parādījusies iespēja uzlabot atmiņu, nepielietojot ķirurģiskos vai medikamentozos ārstēšanas līdzekļus.

Stimulējot noteiktus smadzeņu reģionus ar elektromagnētisku pulsa viļņu palīdzību, sauktu arī par transkraniālo magnētisko stimulāciju (TMS), ir iespējams uzlabot atmiņu, ziņo Northwestern Medicine® pētījums. Šis atklājums paver jaunas iespējas tādu atmiņas traucējumu iemeslu ārstēšanā kā insults, agrīnās Alcheimera slimības stadijas, traumatiski smadzeņu bojājumi un demences.

Pētījuma gaitā tāpat atklājās, ka notikumu atcerēšanās ir spēja, kuras laikā tiek iestastīti vairāki smadzeņu reģioni, kurus, gluži kā simfoniskajā orķestrī kontrolē diriģents – hipokamps. Transkraniālā stimulācija it kā piedod vairāk harmonijas šiem atmiņas instrumentiem un rodas plūstošāka sinhronija. Transkraniālo magnētisko stimulāciju izmēģinās arī šizofrēnijas ārstēšanā, jo šajā saslimšanā hipokamps un tam pakļautie smadzeņu apgabali nedarbojas saskaņoti, kas rada atmiņas un uztveres traucējumus.

Jaunais TMS pētījums parādīja, ka atmiņas uzlabošanās efekts saglabājas ilgāku laiku nekā līdzīgos pētījumos agrāk. Vecākajos pētījumos, izmantojot šo metodi, izdevās panākt to, ka cilvēkiem palielinās reakcijas ātrums, taču jaunais pētījums skaidri parādījis, ka ir atmiņas uzlabošanās efekts saglabājas vismaz 24 stundas.

Tieši stimulēt hipokampu ar šo metodi nav iespējams, tādēļ pētnieki izmantojot funkcionālās magnētiskās rezonances aparātu, noteica tos galvas smadzeņu garozas punktus, kas ir vistiešāk saistīti ar hipokampu. Stimulējot šos reģionus, noskaidrojās, ka hipokamps sinhronizē savu darbību efektīvāk ar tiem. Un jo efektīvāk notiek šī sinhronizācija, jo labākus rezultātus uzrādīja pētījuma dalībnieki.

Sākumā dalībniekiem tika noskenēti tie smadzeņu reģioni, kuri vistiešāk ir saistīti ar hipokampu, jo katram cilvēkiem šie punkti nedaudz atšķiras. Tālāk dalībniekiem nācās veikt vienkāršu atmiņas testu, kurā bija jāatceras sejas un vārdi. Pēc šī testa viņi saņēma 20 minūtes ilgu TMS piecu dienu garumā. Kontroles grupai tika veikti tie paši testi, tikai viņi saņēma placebo. TMS viņu gadījumā netika ieslēgts, taču dalībnieki par to nezināja. Rezultāti bija acīmredzami – dalībnieki, kas saņēma TMS, uzrādīja daudz labākus rezultātus seju un vārdu atcerēšanās testā pēc tam.

Šis pētījums tika veikts ar cilvēkiem, kuriem nebija nekādu smadzeņu darbības traucējumu, taču savu īsto potenciālu TMS uzrādīs, kad pētījumi pāries uz dalībniekiem ar nopietnām galvas smadzeņu saslimšanām. Taču jau tagad ir skaidrs, ka netālā nākotnē cilvēki varētu izmantot TMS, lai uzlabotu savu atmiņu.