Vai atceries pasaku par mazo Raganiņu? Viņa  nekādi nespēja uzburt īstu lietu. Katru reizi, kad viņa mēģināja, no debesīm krita kaut kas cits – vardes, baltas pelītes un dažādi citi radījumi.  Pārsteidzoši, bet šīs pasakas sižets ir izrādījies patiess un sastopams arī realitātē.  Pirms apmēram 406 gadiem Francijā pirmo reizi tika fiksēts neparasts lietus. Šajā teritorijā arī iepriekš bija manīts lietus, tomēr kaut kas tāds vēl nekad nebija gadījies. Lietus pilieni atgādināja svaigus asins pilienus. Šie pilieni bija redzami visur. Mācītāji nekavējoties piedāvāja savu parādības izcelšanās versiju. Viņi uzskatīja, ka lietus tiek sūtīts viņu grēku dēļ, un simbolizē pasaules galu. Tomēr viņu versija nepiepildījās. Pasaules gals nepienāca, bet netipiskie lieti turpina pārsteigt cilvēkus visā pasaulē.

Zirnekļu lietus Austrālijā

Kristiāns Oneto Goani (Christian Oneto Gaona) un viņa draugi 2007.gada aprīlī devās uz Santa-Provinci Lieldienu laikā ar mērķi sasniegt San Bernardo virsotni. Pēc divām stundām viņi pamanīja, ka neliels kalna apgabals bija apklāts ar zirnekļiem. Jo augstāk viņi kāpa, jo vairāk zirnekļu viņi redzēja. „Bija sajūta, ka kalns ir dzīvs, jo uz tā bija ļoti daudz zirnekļu, kuri krita no debesīm. Tas bija neticami skaisti.” Kristiāns un viņa draugi kļuva par pirmajiem un vienīgajiem šīs brīnumainās parādības lieciniekiem. Kāds biologs vēlāk skaidrojis šo parādību – šie zirnekļi, kas izmērā nav daudz lielāki par zīmuļa dzēšgumijas galu, karājas no kokiem, veidojot tīklus līdz pat 20 metru augstumam par lamatām kukaiņiem. Stiprā vējā tīkls var tikt bojāts un tūkstošiem zirnekļu, kuri tajā mitinās, krīt zemē vai karājas garos pavedienos uz leju.

Asiņainais lietus Kolumbijā

No 2001. gada 25. jūlija līdz 23. septembrim, Dienvidindijā, Keralas štata iedzīvotājus pārsteidza sarkans lietus. Lietus lija ļoti stipri un neregulāri. Tika reģistrēts arī dzeltens, zaļš un melns lietus. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka pēc pirmā krāsainā lietus sekojis skaļš pērkondārds un gaismas zibsnis. Tūlīt pēc tam no kokiem birušas lapas, kuras bija saraustītas gabalos un izskatījās kā apdegušas. Indijas valdības pētījums atklāja, ka lietu ir iekrāsojušas vietējo aļģu sporas.

Želeja no debesīm Skotijā

2009.gada 18.sepembrī meteorologi Skotijā prognozēja lietu. Prognoze piepildījās, bet ūdens vietā no debesīm sāka nākt želejveida masa. Izpētīt šo fenomenu ieradās speciālisti no National Geographic. Pēc vairāku testu veikšanas, viņi nāca klajā ar slēdzienu, ka želeja esot bioloģiska, nezināmas izcelsmes  matērija, kas nespēj nodarīt nekādu ļaunumu cilvēkam. Vietējie bezpajumtnieki gan apgalvojuši, ka želeja esot ēdama, un no tās sanākot barojoša biezzupa ar vistas garšu.  Teorētiķi apgalvo, ka zvaigžņu želeja nākot no varžu olnīcām, kas neizskaidrojamā veidā nonākušas stratosfērā, savukārt vēlāk kritušas no debesīm nokrišņu veidā.

Slieku lietus ASV

2001. gada 4. Martā Anglijā nolija slieku lietus. Policijas darbiniece Eleonora Bela (Eleanor Beal) esot steigusies uz darbu, kad pēkšņi parādījās negaisa mākoņi un sāka krist pirmās lietus lāses, viena no tā uzkrita viņai uz galvas, un, kā par brīnumu, tā sāka kustēties.  Tā arī neviens precīzu izskaidrojumu tam neguva, vien minēja, ka arī te varētu būt vainojams kāda netālu esošā vietā radies tornado, kas šos tārpus pacēlis gaisā un nometis attiecīgi tajās vietās, kur cilvēki tos redzēja. Citu teoriju šai parādībai cilvēki atrast un piemērot nevarēja. Šāds notikums vēlāk atkārtojies arī  ASV.

Krāsainais sniegs Krievijā

Smirdīgs, oranžs, dzeltens un zaļš sniegs, apklāts ar eļļas traipiem, pārklāja Omskas apgabalu 2007.gada februārī. Daudzkrāsainās sniega masas apklāja 1500  kvadrātkilometru teritoriju. Pēc analīžu rezultātiem tika noskaidrots, ka Omskas apgabalā nosnigušo krāsaino nokrišņu toksiskuma indekss nepārsniedz pieļaujamo normu. Turklāt tika konstatēts, ka sniegā četras reizes ir pārsniegta dzelzs koncentrācija. Tas liek domāt, ka tieši dzelzs sniegam piešķīrusi raksturīgo krāsu, un ka pie notikušā vainojams kāds metalurģiskais kombināts. Savukārt pēc citas versijas, dzelteni brūnās un oranžās krāsas piejaukumu Sibīrijas sniegam veido māla un smilšu putekļi, kas raksturīgi Kazahstānas ziemeļu rajoniem un apkārtējām teritorijām.

Zivju lietus Austrālijā

Zivis, kas nolijušas pār Ladžamanu ir bieži sastopamas Austrālijas ziemeļu reģionos. Tās pieder pie asaru sugas. “Parasti zivis dzīvo ūdenī, tagad tās krīt no debesīm, kas būs tad, ja nākamreiz sāks krist kaut kas lielāks,” masu medijiem retoriski jautājis 55 gadus vecais Džo Ešlijs no Džabiru. “Tie varētu būt arī krokodili, tas gan būtu patiešām baisi.”Zivju lietus laikā pār Lajamanu (Lajamanu) nolija vairāki tūkstoši mazu, baltu zivtiņu no kurām daudzas vēl bija dzīvas.  Lajamanu atrodas blakus Tanami tuksnesim, un tuvākie ūdens avoti atrodas tūkstošiem kilometru no pilsētas. Pēc zinātnieku domām, šāda dabas parādība radusies negaisa mākonim no upes uzņemot ūdeni, reizē ar ko paceltas arī zivtiņas. Kā uzskata Austrālijas Meteroloģijas biroja vecākais meterologs Marks Kersmeikers – negaiss varējis pacelt zivtiņas līdz pat 15km augstumā.

Nauda no debesīm Vācijā

2007.gadā kādu vāciete Anna Korhena (Anna Korghen) brauca savā automašīnā un atpakaļskata spogulī pēkšņi ieraudzījusi, ka no debesīm krīt naudas banknotes. Sieviete nekavējoties apturēja automašīnu un izsauca policiju. Kad policisti atbrauca, viņi neredzēja, ka no debesīm kristu nauda, tāpēc apsūdzēja sievieti par viltus izsaukumu. Pēc mēneša šī sieviete, kas bija bezdarbniece un knapi spējusi savilkt galus, iegādājas jaunu māju, mašīnu un atvēra auto darbnīcu.

Gaļas lietus ASV

1876.gada 9.martā svaigas gaļas lietus nolija pie Alena Krouča mājas ASV. Debesis tajā laikā bija pilnīgi skaidras, un kā viņš teica, gaļa krita kā krusa skaidrā laikā un apmēram ar tikpat maziem gabaliņiem. Divi kungi, uzdrošinājušies gaļu nogaršot, teica, ka tā varētu būt aitas vai brieža gaļa. „Tas vienlaikus bija gan bailīgi, gan arī neaprakstāmi skaisti,  -stāsta Alens, – Gaļa krita no debesīm kā milzīgas sniega pārslas.” Lūk, vēl kāds interesants asiņaina lietus piemērs. 1841.gada 17.augustā virs Tenesijas (ASV) parādījās sārts mākonis, no kura drīz vien sāka līt asiņu un tauku lietus. Līdzīgu parādību novēroja 1868.gada vasarā Brazīlijā, 1876.gada pavasarī Kentuki štatā (ASV), 1880.gadā Marokā. Šo parādību apstiprināja arī „Amerikāņu Zinātniskais Žurnāls” (American Journal of Science).

Protams, arī zinātnieki ir mēģinājuši izskaidrot šos dīvainos lietus. Visbiežāk tas tiek izskaidrots ar to, ka viesuļvētra vai liels vējš, kas plosās jūrā, purvā, upēs vai mežos, ievelk sevī dažādas dzīvās radības, paceļ tās debesīs un aiznes zināmā attālumā, bet pēc tam dzīvo kravu kopā ar lietu nomet zemē. Taču neviena no versijām nespēj izskaidrot, kāpēc tās ir tikai vienas noteiktas sugas zivis, vardes, zirnekļi,  un kāpēc vējš kopā ar tiem mākoņos neievelk zemi, dažādus meža atkritumus, citu sugu dzīvniekus. Atbildes uz šiem jautājumiem zinātne pagaidām nesniedz.