Laika gaitā ir izveidojušies dažādi mīti, kas ir saistīti ar pārtikas produktiem un ēdienu. Šeit centīsimies atšķetināt dažus no tiem.

Laika gaitā ir izveidojušies dažādi mīti, kas ir saistīti ar pārtikas produktiem un ēdienu. Šeit centīsimies atšķetināt dažus no tiem.

Mīts – Bērniem nevajadzētu dzert govs pienu
Cilvēks lieto uzturā govs pienu jau gadu tūkstošiem. Ik pa laikam parādās ziņas, ka govs piens patiesībā nav nemaz tik labs kā mums šķiet un ka mūsu organisms nav piemērots govs piena pārstrādei. Visbiežāk nākas dzirdēt, ka govs pienu nav ieteicams lietot tieši bērniem. Un tā ir daļēja taisnība. Govs pienu nevajadzētu dot bērniem līdz 1 gada vecuma – pamatā tādēļ, ka šajā vecumā bērnam būtu jāuzņem savas mātes piens, kurā atrodas visi zīdainim nepieciešamie elementi, lai veselīgi attīstītos. Lielākā problēma, ar kuru saskaras bērni, ir alerģija pret pienā esošajiem proteīniem. Par laimi šāda alerģija piemeklē tikai 1% līdz 3% no visiem bērniem, taču pēdējos gados šim skaitlim ir tendence palielināties.

Mīts – Sāls pievienošana ūdenim, paaugstina tā viršanas punktu
Pavāri visai bieži izmanto šo mītu – pievieno ūdenim nedaudz sāli un ūdens sāks vārīties pie augstākas temperatūras nekā parasti. Taisnība ir tāda, ka sāls patiešām paaugstina ūdens viršanas punktu, tomēr tas sāls daudzums, kuru izmantojam ikdienā, ir nepietiekams, lai panāktu šādu efektu. Lai reāli palielinātu ūdens viršanas temperatūru, ierastās šķipsniņas sāls vietā būtu jāpievieno vismaz 280 grami sāls.

Mīts – Produkti ar zemu tauku saturu ir veselīgāki
Mūsdienās vārds “tauki” ir ieguvis ļoti nelāgu slavu. Pārtikas produktu ražotāji to ļoti labi saprot un izmantos ikvienu izdevību, lai uz savām precēm izvietotu logo, kas vēstī, ka šis produkts ir ar zemu tauku saturu un tādējādi daudz veselīgāks. Tomēr tā ne vienmēr ir taisnība. Vienīgās taukvielas, no kurām patiešām būtu jāizvairās, ir piesātinātās taukskābes. Tikmēr mono- un polinepiesātinātās taukskābes patiesībā organismam ir ļoti nepieciešamas, jo samazina kopējo holesterīna līmeni asinīs uz tā saucamā “sliktā” holesterīna rēķina. Šādas taukskābes lielā daudzumā ir atrodamas zivīs, riekstos, avokado, olīvēs un kokosriekstos.

Mīts – Kafija rada atūdeņošanos
Kafija un citi dzērieni satur lielu kofeīna daudzumu, kas ir neveselīgs, jo rada organisma atūdeņošanos jeb dehidratāciju. Pirmajā brīdī tas šķiet loģiski, jo kofeīns darbojas kā diurētiķis, kas nozīmē, ka tā ietekmē palielinās nieru filtrācijas ātrums un cilvēks biežāk apmeklē tualeti. Tomēr patiesība ir tāda, ka ūdens, kuru cilvēks uzņem kopā ar kofeīnu saturošu dzērienu, ir vairāk nekā pietiekamā daudzumā, lai organisma atūdeņošanās nerastos.

Mīts – Daži pārtikas produkti ir kaloriju negatīvi
Negatīvas kalorijas nozīmē to, ka ķermenis patērē vairāk enerģijas pārtikas produkta apstrādei nekā galu galā iegūst no tā. Teorētiski šādi pārtikas produkti veidotu lielisku diētu – ēd cik vien daudz gribi un zaudē svaru, tādēļ nav brīnums, ka šīs mīts ir tik izplatīts. Populārākie produkti, kurus uzskata par kaloriju negatīviem ir selerija un gurķi. Diemžēļ tā nav taisnība. Abi šie produkti satur patiešām maz kaloriju. Tie ir bagāti ar šķiedrvielām un ūdeni, taču organisms tik un tā iegūst no tiem enerģiju. Vienīgai produkts, kuru lietojot uzturā patiešām zustu kalorijas, ir auksts ūdens. Ūdens sastāvā ir 0 kalorijas, tādēļ organisms patērē enerģiju, lai sasildītos pēc tā iedzeršanas, taču arī šī patērētā enerģija ir salīdzinoši niecīga.