Pingelapa ir atols, kas atrodas Klusajā okeānā un ir daļa no Mikronēzijas. Atols sastāv no trim salām – Pingelapas, Sukoru un Daekae, kuras savieno rifu sistēma, bet pa vidu tām atrodas lagūna. Apdzīvota no visām trim ir tikai Pingelapas sala.

Pingelapa ir atols, kas atrodas Klusajā okeānā un ir daļa no Mikronēzijas. Atols sastāv no trim salām – Pingelapas, Sukoru un Daekae, kuras savieno rifu sistēma, bet pa vidu tām atrodas lagūna. Apdzīvota no visām trim ir tikai Pingelapas sala. Atolā pastāv sava pingelapiešu valoda  un tajā runā gandrīz visi no 250 iedzīvotājiem. Taču salai ir arī cits interesants noslēpums.

1. Psaules kara iespaidā 1914. gadā atolu sagrāba japāņu karaspēks, bet Pingelapas salas dienvidu daļu japāņi izmantoja 2. Pasaules karā, lai tajā izvietotu savu bāzi. Atolam uzbruka arī Sabiedroto karaspēks. Ārzemnieku iebrukumu rezultātā atolā strauji izplatījās infekcijas slimības – gonoreja, tuberkuloze un dizentērija. Tā rezultātā strauji samazinājās salas populācija un demogrāfiskā situācija.

Vēsturiski pirms šiem notikumiem salu pārvaldīja tās vadonis, kuru sauca par nahnmariki. Šis tituls tika nodots no paaudzes uz paaudzi, tomēr daudz kas mainījās, kad salā ieradās ASV spēki 1945. gadā. Tika ierosinātas demokrātiskas vēlēšanas, kā rezultātā sākotnējā varas sistēma vairs nespēja radīt tik lielu iespaidu uz notikumiem salā. Tika atvērtas pirmās skolas un neliela slimnīca, kas mazināja slimību izplatību salā.

Tomēr salas neparastākā daļa ir tās iedzīvotāji. 1775. gadā salai pāri pārbrāzās milzīgs taifūns, kas nogalināja 90% no salas iedzīvotājiem. Dzīvi palika atpuveni 20 cilvēku. Domājams, ka tā laika vadonis Nanmwarki Mwanenihsed, kas palika dzīvs, slimoja ar ģenētisku kaiti – pilnīgu ahromatopsiju. Šī sindroma ietekmē cilvēkam zūd spēja uztvert krāsas, bet pasauli šādi cilvēki redz melnbaltos toņos. Visi Pingelapa salas iedzīvotāji, kas mūsdienās slimo ar pilnīgu ahromatopsiju ir Nanmwarki Mwanenihsed pēcteči. Ahromatopsija izpaudās tikai ceturtajā Nanmwarki Mwanenihsed paaudzē, kad no tās cieta 2,7% salas iedzīvotāju. Sestajā paaudzē šādi cilvēki sastādīja jau gandrīz 5% no visiem salas iedzīvotājiem.

Mūsdienās šis atols ir viens no interesantākajiem ģenētiķu pētījuma objektiem, jo augsts ahromatopsijas procents tur ir saglabājies līdz šim. Ņemot vērā nelielo iedzīvotāju skaitu un lielo salas iedzīvotāju pieaugumu, 10% no Pingelapa iedzīvotājiem slimo ar pilnīgu ahromatopsiju. Neirologs Olivers Saks 1997. gadā laida klajā grāmatu par šīs salas iedzīvotājiem. Grāmatas nosaukums – The Island of the Colorblind.