Skatoties filmas par supervaroņiem, nereti nākas redzēt ainas, kad viens no šādiem pārcilvēkiem spēj pats sevi izārstēt ievainojuma laikā. Lai gan tā šķiet vistīrākā zinātniskā fantastika, tomēr drīzumā tā var kļūt par realitāti. Vismaz daļēji.

Skatoties filmas par supervaroņiem, nereti nākas redzēt ainas, kad viens no šādiem pārcilvēkiem spēj pats sevi izārstēt ievainojuma laikā. Lai gan tā šķiet vistīrākā zinātniskā fantastika, tomēr drīzumā tā var kļūt par realitāti. Vismaz daļēji.

Pentagons ir nolēmis cilvēkiem sniegt pašizdzienāšanās spējas. Jauna militārā prgramma iekļauj sevī nelielas ierīces izstrādi, kuru būtu iespējams implantēt cilvēka ķermenī. Izmantojot elektrisko impulsus, šī nelielā ierīce spētu monitorēt ķermeņa orgānu veselības stāvokli un vajadzības gadījumā ierosināt to reģenerāciju. Nosaukta par ElectRx programmu, šāda ierīce spētu mazināt nepieciešamību pēc medikamentiem un piedāvā jaunu veidu kā pārvarēt saslimšanu. Par programmas izstrādi atbild Defense Advanced Research Projects Agency (DARPA).

Jaunā tehnoloģija, kuru izstrādā DARPA spētu fundamentāli izmainīt to kā ārsti mūsdienās nosaka diagnozi un ārstēšanu saslimušajiem vai ievainotajiem. Ierīce, kuru DARPA cenšas radīt būs sava veida neliels datoriņš. Ierīce tiktu implantēta organismā, kur regulāri noteiktu vitālo orgānu stāvokli, nepieciešamības gadījumā stimulējot nervu sistēmu bojāto vai nepareizi funkcionējošo orgānu atveseļošanai.

Šīs idejas pamatā ir bioloģisks process ar nosaukumu neiromodulācija. Neirmodulācija nosaka to, ka perifērā nervus sistēma jau dabiski nepārtraukti saņem informāciju orgāniem par to darbību, kā arī regulē organisma atbildes reakciju ievainojuma vai slimības laikā. Taču, kad cilvēks ir kritiskā stāvoklī šis dabiskais process var sabrukt un neiromodulācijas ietekmē rodas tieši pretējs efekts – pasliktinās vispārējais stāvoklis, pastiprinās sāpes, iekaisums un pavājinās imūnsistēma.

Taču ar jaunā implanta palīdzību būtu iespējams neiromodulāciju uzturēt pastāvīgā kontrolē un pasargāt šo dabisko procesu no sabrukšanas. DARPA cer izveidot šo ierīci tik nelielu, ka to būtu iespējams ievietot ar vienkārša adatas dūriena palīdzību. Tas būtu milzīgs izrāviens tehnoloģiskajā jomā, jo šobrīd izstrādātie mākslīgie neiromodulācijas aparāti ir kāršu kavas lielumā. Turklāt mikroskopisko ierīci būtu iespējams izvietot tieši pie nervgaļiem, kas atbild par visu procesu. Implants, kas būtu nervu šķiedras lielumā tāpat spētu mazināt visus ar svešķermeni saistītās atbildes reakcijas, kas pamatā ir to atgrūšana.

Ar ierīces palīdzību būtu iespējams efektīvāk ārstēt tādas slimības kā reimatoīdais artrīts, SIRS un iekaisīgo zarnu sindromu. Ja implants attaisnos cerības, tad to varētu lietot arī smadzeņu darbības un psihisku traucējumu ārstēšanai – epilepsijai, traumatisks smadzeņu ievainojums, posttraumatiskā stresa sindroms un depresija.