Iespējams, orgānu donori ne tikai paildzina dzīvi to saņēmējiem, bet arī sniedz pavisam jaunu dzīvi. Šūnu atmiņas teorijas piekritēji apgalvo, ka transplantētie orgāni to saņēmēju dzīves uztveri var kardināli izmainīt.

Pasaulē visbiežāk tiek transplantētas radzenes, nieres un sirdis. Tieši sirds transplantācija spējot vistiešāk izmainīt cilvēka dzīvi. Lai gan šūnu atmiņas teorija nav 100% pierādīta, vairāki zinātniski pētījumi ir parādījuši, ka šāds fenomens eksistē. Teorijas princips ir vienkāršs – uzvedība un emocijas, kas bija raksturīga oriģinālajam orgāna īpašniekam, tiek nodotas orgāna saņēmējam caur atmiņām, kas ir ieslēgtas konkrētā organa nervu šūnās. Visbiežāk tieši sirds tiek minēta kā tranplantācijas orgāns, kurā varētu pastāvēt šāda šūnu atmiņa.

Kādā pētījumā, kas ticis publicēts žurnālā Quality of Life Research, tika novēroti 47 sirds transplantācijas pacienti no Vīnes, Austrijā. Atklājās, ka 79% no viņiem neatzimēja nekāda veida izmaiņas savā personībā pēc sirds transplantācijas. 15% atzīmēja izmaiņas, bet tās tika saistītas ar pašu transplantācijas procesu. 6% atzīmēja kardinālas personības izmaiņas pēc sirds transplantācijas. Lai gan personu skaits, kas atzīmēja izmaiņas savā personībā, ir neliels, ir nepieciešami turpmāki pētījumi šajā jomā.

Havaju Universitātes pētnieki nolēma noskaidrot, vai izmaiņas, kas skar orgānu saņēmēju personības, ir saistāmas ar orgāna donora vēsturi. Pētījumā piedalījās 10 dalībnieki, kuriem tika atklātas viena līdz piecas līdzības ar donora personību, kas parādījās tieši pēc transplantācijas. Līdzības ietvēra izmaiņas ēdienā, kuram tiek dota priekšroka, mūzikā, mākslā, seksuālajā dzīvē un karjerā. Pētījumā piedalījās kāds pacients, kuram pēc transplantācijas sāka rādīties neparasti sapņi, kuros viņa seju apžilbina spilgta gaisma. Izrādījās, ka šis cilvēks bija saņēmis sirdi, no kāda jauna vīrieša, kuru nogalināja ar šāvienu sejā.

Eksistē arī vairāki zinātniski nepierādīti gadījumi, kuros novērojamas līdzīgas parādības. Viens no slavenākajiem gadījumiem ir noticis ar kleiru Silviju, kura pēc sirds transplantācijas sāka just lielu vēlmi pēc alus un ceptas vistas. Silvijai tāpat sāka rādīties sapņi par vīrieti vārdā Tims. Veicot zimeklēšanu, Silvija atklāja, ka saņēma savu jauno sirdi no 18 gadus veca jaunieša, kurš gājis bojā motonegadījumā un kuru sauca Tims. Silvija savu stāstu aprkastīja grāmatā “A Change Of Heart”.

Iespējams, nopietnākais pierādījums šūnu atmiņas eksistencei ir saistīts ar kādu austrāliešu meiteni vārdā Demī Lī Brennana, kuras asins grupa izmainījās pēc tam, kad viņai veica aknu transplantāciju. Deviņus mēnešus pēc transplantācijas atklājās, ka viņas asins grupa un imūnsistēmas raksturlielumi ir kļuvuši tādi, kādi bija aknas donoram. Šo gadījumu saista ar cilmes šūnām, kas bija atrodamas donora aknās un kuras ierosināja tik neparastas izmaiņas orgāna saņēmēja ķermenī.