Sākot ar 20. gadsimta beigām jaunu pasaules rekordu skaits vieglatlētikā ir palēnām, bet vienmērīgi samazinājies. Vai tas nozīmē, ka cilvēks ir sasniedzis savu spēju maksimālo robežu?

Sākot ar 20. gadsimta beigām jaunu pasaules rekordu skaits vieglatlētikā ir palēnām, bet vienmērīgi samazinājies. Vai tas nozīmē, ka cilvēks ir sasniedzis savu spēju maksimālo robežu?

Atlētiskie un individuālie sporta veidi, kā vieglatlētika un peldēšana, būtiski atšķiras no komandu sporta veidiem. Individuālajos sporta veidos ir iespējams noteikt neksaitāmi daudz parametru, kurus salīdzinot savā starpā var izskaitļot ātrāko, augstāko un spēcīgāko. Tieši tādēļ vieglatlētiku uzskata par to nozari, kas spēj uzskatāmi parādīt uz ko patiesībā ir spējīgs cilvēks.

Sporta zinātnieki izmanto vieglatlētu rezultātus, lai analizētu cilvēka biomehāniskās un bioķīmiskās spējas sasniegt augstākos iespējamos rezultātus. Franču pētnieks Džofrijs Berthelots savā pētījumā apgalvo, ka augstākais rekordu laušanas punkts tika sasniegts 1988. gadā. Sākot ar 1990. gadu jaunu rekordu daudzums sācis samazināties diezgan būtiski, salīdzinot ar laiku pirms tam. Gandrīz puse no vieglatlētu disciplīnu vidējiem rezultātiem kopš 1993. gadā vispār nav uzlabojušies. Džofrijs uzskata, ka ap 2027. gadu sāksies tas periods, kad jaunus rekordus ar dabiskiem līdzekļiem sasniegt vairs nevarēs. Cilvēka organisms spēj skriet, lēkt, aizpeldēt un aizmest tieši tik tālu, cik tālu mēs to redzam šobrīd.

20. gadsimta sākuma sportistu vājos rezultātus var izskaidrot ar nepietiekami labo diētu, tehniku un trenēšanos. Šie faktori pēdējos 60 gados ir izkopti līdz bioķīmiskam un pat gēnu līmenim profesionālu atlētu vidū. Turklāt pēdējā laikā šajā jomā skaļus skandālus izraisījis cits faktors – dopings. Iespējams, ka dažus no rekordiem ir kaut nedaudz palīdzējis sasniegt dopings – spilgts piemērs ir Lenss Ārmstrongs, kurš pats atzinās dopinga lietošanā. Šobrīd iikviens, kurš pārspēs Ārmstronga rekordus, tiks uztverts ar lielu skepticisma piedevu. Līdzīgi ir ar peldēšanu. 2008. gada Olimpiskajās spēlēs Maikls Felps uzstādīja vairākus pasaules rekordus, pateicoties smalki izstrādātam kostīmam. Šo tehnoloģiju drīz vien aizliedza, kas nozīmē, ka Felpsa rekordu pārspēt vairs spēs tikai sportists ar patiešām unikālām īpašībām.

Arvien vairāk sporta zinātnieku nonāk pie secinājuma, ka cilvēka spēju robežas principā ir sasniegtas. Nākotnē sportā uzvarētāju visticamāk noteiks tieši atklājumi zinātniskajā un tehnoloģiskajā jomā.  Taču, kas pateiks, kur novilkt līniju starp dabiski un mākslīgi sasniegtu rezultātu? It īpaši, ja sportistu vidū sāksies manipulācijas gēnu līmenī.