Tikai tādēļ, ka tu nedzīvo vulkāna tuvumā, nenozīmē, ka šie dabas objekti nespēj ietekmēt tavu dzīvi. Šeit var atzīmēt kaut vai Islandē esošā Eijafjadlajegidla vulkāna izvirdumu, kura radītais pelnu un putekļu mākonis paralizēja aviosatiksmi Eiropā.

Tikai tādēļ, ka tu nedzīvo vulkāna tuvumā, nenozīmē, ka šie dabas objekti nespēj ietekmēt tavu dzīvi. Šeit var atzīmēt kaut vai Islandē esošā Eijafjadlajegidla vulkāna izvirdumu, kura radītais pelnu un putekļu mākonis paralizēja aviosatiksmi Eiropā.

Taču potenciāli lielāku kaitējumu spētu nodarīt supervulkāns. Vienkārši runājot tas ir ļoti milzīgs vulkāns. Atšķirībā no parastajiem vulkāniem, supervulkānam nav šiem objektiem raksturīgā konusa, bet gan drīzāk milzīgs krāteris zem kura mutuļo lavas katls. Uz Zemes atrodas vairākas vietas, kur supervulkāna parādīšanās ir tikai laika jautājums. Vai šāda supervulkāna izvirdums spētu iznīcināt dzīvību uz Zemes?

Visticamāk, ka dzīvība uz Zemes saglabātos, taču izmirtu absolūti lielākā daļa sugu. Supervulkāna izvirdumi jau ir notikuši. Pirms aptuveni 200 miljoniem gadu supervulkāna izvirduma rezultātā gāja bojā 75% Zemes dzīvo būtņu. Šis izvirdums bija tik spēcīgs, ka tā ietekmē mūsdienu Ziemeļamerika un Dienvidamerika atšķēlās no Āfrikas, pa vidu atstājot Atlantijas okeānu. 600000 gadu garumā šis supervulkāns, kuru nosauca par CAMP (Central Atlantic Magmatic Province) izvirda vairākkārt.

Šāda supervulkāna izvirduma lielākā problēma nav lava, kas milzīgā daudzumā izplūst uz Zemes virsas, un pat ne putekļi un pelni, kas atgriežas uz zemes toksiska lietus veidā. Šāds supervulkāns rada dabas piesārņojumu, kas rodas pēkšņi un lielos apmēros. CAMP izvirduma laikā oglekļa dioksīda un citu gāzu līmenis atmosfērā strauji palielinājās. Daba nespēja uzturēt dzīvību tajā vidē, kas valdīja agrāk un daudzi dzīvie organismi izmira šo netiešo supervulkāna izvirduma seku dēļ. Taču interesanti ir tas, ka daba spēj pārkārtoties. Pēc CAMP izvirduma sākās dinozauru ēra, kuriem jaunie apstākļi bija piemēroti attīstībai. Taču arī dinozauri izzuda katastrofas rezultātā, pierādot, ka neviena dominējošā dzīvības forma nav pasargāta no pēkšņas izmiršanas.

Vai mūsdienās varētu notikt kaut kas līdzīgs? Īsā atbilde ir – jā. Zem Jeloustounas Nacionālā parka, ASV atrodas milzīgs lavas katls, kas domājams kādu dienu eksplodēs un izmainīs dzīvi visā pasaulē. Kad tas notiks, protams, nav zināms. Tas varētu būt tuvāko desmit gadu vai tūkstošiem gadu ilgs jautājums. Paredzēt šādu notikumu ir gandrīz neiespējami. Taču, kad tas notiks, tad lielākā problēma atkal būs vides piesārņojums un iespējamā planētas vidējās temperatūras samazināšanās. Vai cilvēki būs gatavi šādām izmaiņām un neizmirs kā dinozauri?