Reti Vulkanologiem rodas iespēja novērot jauna vulkāna dzimšanu, to augšanu un nāvi. Taču šādu iespējamību piedāvāja Parikutina vulkāns, kas atrodas Meksikā. Vulkāns izvirda 1943. gada 20. februārī, bet norima vien 1952. gadā.

Reti Vulkanologiem rodas iespēja novērot jauna vulkāna dzimšanu, to augšanu un nāvi. Taču šādu iespējamību piedāvāja Parikutina vulkāns, kas atrodas Meksikā. Vulkāns izvirda 1943. gada 20. februārī, bet norima vien 1952. gadā. 9 gadu laikā vulkāns iznīcināja Parikutinas un Sanhuanparangarikutiro ciemus. No pēdējā pāri palika vien baznīca, kuras paliekas tur slejas vēl šodien.

Atšķirībā no citiem vulkāniem, Parikutana vulkāns pirms izvirduma tur nemaz neeksistēja. Tas arī padara šo vulkānu unikālu, jo tas ir viens no nedaudzajiem, kura dzimšanu ir izdevies iemūžināt cilvēkam.

(Agrīnākā no fotogrāfijām, kurā redzams Parikutina vulkāna dzimšana – uzņemta otrajā izvirduma dienā)
Vairākas nedēļas pirms izvirduma, ciema iedzīvotāji juta nelielas zemestrīces un dīvainu dunoņu, kas nāca no zemes. 1943. gada 20. februārī Dionisio Pulido ar meitu dedzināja krūmājus pie sava kukurūzas lauka, kad pēkšņi tajā parādījās 2 metrus plata plaisa. Viņi izdzirdēja svilpjošu skaņu un ieraudzīja dūmus, kas nāca no plaisas, bet apkārtni piepildīja puvušu olu smaka. Dionisio no bailēm aizbēga, pat neapzinoties, ka tikko bija liecinieks vulkāna dzimšanai.
Nākamajā dienā Dionisio ar draugiem devās apskatīt plaisas parādīšanās vietu un bija pārstegti, ka no tās debesīs šāvās dūmu un akmeņu mākonis. Vulkāna konuss auga viņu acu priekšā. Pēc mazāk nekā vienas dienas vulkāna konuss izauga jau līdz 50 metru augstumam, bet nedēļas beigās sasniedza jau 100 metrus. Tad arī no tā sāka izplūst lava, kas iznīcināja apkārtējos laukus.

(Parikutina vulkāns 1943. gada 28 februārī – aptuveni nedēļu pēc parādīšanās)
Izvirdums pastiprinājās tā paša gada martā, kad dūmu un putekļu mākonis jau sasniedza vairāku kilometru augstumu. Pirmā gada laikā no vulkāna izvirda lielākā daļa jeb 90% materiāla. Biezie dūmi, gāzes, pelni un lava padarīja apkārtējos ciemus nedrošus dzīvošanai un cilvēkus nācās evakuēt. 1944. gadā Parikutinas un Sanhuanparangarikutiro ciemi atradās lavas un pelnu varā. Tikai pateicoties laicīgai evakuācijai, neviens cilvēks necieta.
Nākamo deviņu gadu laikā vulkāns turpināja izvirst, taču izvirduma apjoms būtiski samazinājās. 1952. gadā Parikutina vulkāns apklusa. Tas bija izaudzis līdz 424 metru augstumam, bet lava bija noklājusi 25 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Tiek uzskatīts, ka Parikutina vulkāns vairs nepamodīsies.