Vienu un to pašu notikumu dažādi cilvēki uztvers ar dažādiem ātrumiem. Einšteins apgalvoja, ka cilvēkam, kurš pārvietojas, viens notikums izskatīsies savādāk nekā personai, kas mierīgi stāv. Neirozinātnieks Vorens Meks gribēja pierādīt, ka smadzeņu laiks ir relatīvs.

Vienu un to pašu notikumu dažādi cilvēki uztvers ar dažādiem ātrumiem. Einšteins apgalvoja, ka cilvēkam, kurš pārvietojas, viens notikums izskatīsies savādāk nekā personai, kas mierīgi stāv. Neirozinātnieks Vorens Meks gribēja pierādīt, ka smadzeņu laiks ir relatīvs. Viņš pētīja žurkas, kurām iemācīja nospiest nelielu sviru ik pēc noteikta laika perioda, un atklāja, ka viens un tas pats laika intervāls var šķist savādāks atkarībā no žurku stāvokļa. Citiem vārdiem sakot – 10 sekundes dažkārt šķiet kā 30 sekundes, savukārt 30 sekundes mēdz likties kā 90 sekundes utt. Manuprāt, visi esam to piedzīvojuši. Saskaņā ar Meka pētījumu, mūsu smadzenēs ir nevis viens pulkstenis, bet gan vairāki, kas laiku skaita ar dažādu ātrumu. Atkarībā no apstākļiem, smadzenes “izlemj”, kuru pulksteni izmantot. Šie apstākļi var būt visdažādākie – zāles, narkotikas, psihiski traucējumi, vecums, satraukums vai pat attālums no kaut kā. Tādēļ nākamreiz, kad nokavē tikšanos, saki, ka tavs smadzeņu pulkstenis pārslēdzās uz citu laika skaitīšanas ātrumu.