Miljoniem cilvēku katru dienu dzer kafiju galvenokārt, lai tajā esošais kofeīns sniegtu viņiem možuma un spirgtuma sajūtu. Taču kofeīns nav stimulators šī vārda klasiskajā nozīmē. Drīzāk tas ir viltīgs imitētājs.

Miljoniem cilvēku katru dienu dzer kafiju galvenokārt, lai tajā esošais kofeīns sniegtu viņiem možuma un spirgtuma sajūtu. Taču kofeīns nav stimulators šī vārda klasiskajā nozīmē. Drīzāk tas ir viltīgs imitētājs.

Lai saprastu kofeīna darbību, ir nepieciešams nedaudz iepazīties ar bioloģiju. Cilvēka galvas smadzenēs ir miljardiem neironu, kas katru nodrošina to, ka mēs spējam izpildīt sev uzliktos uzdevumus. Kā neironu darbības blakusprodukts, rodas molekula ar noasukumu adenozīns. Nervu sistēmā atrodas speciāli receptori, kas nepārtraukti nosaka adenozīna līmeni organismā. Dienas gaitā adenozīna daudzums palielinās un parasti vakarā sasniedz maksimumu. Adenozīna receptori ir noslogoti un cilvēks kļūst miegains. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ dienas beigās mēs vēlamies gulēt.

Kofeīns ir viltīgs imitētājs. Kofeīna molekula ir tāda paša lieluma un formas kā adenozīna molekula. Kad kofeīna molekula pievienojas pie adenozīna-1 receptora, tad šie receptori nespēj noteikt atšķirību un nobloķējas. Dzerot kafiju nervu sistēmā palielinās kofeīna molekulu daudzums, kuras aizņem adenozīnam paredzēto vietu. Tā kā adenozīna molekulas nespēj vairs savienoties ar saviem receptoriem, tad nerodas arī miegainuma sajūta.

Kad adenozīna receptori ir aizvērti ar kofeīna molekulām, palielinās tādu neiromediātoru koncentrācija kā dopamīns un glutamāts. Dopamīna līmeņa paaugstināšanās rada vieglu enerģijas pieplūdumu. Kofeīnu var salīdzināt ar durvju sargu, kas nobloķē durvis, nelaižot iekšā nogurušās molekulas, bet tikmēr iekšā valda prieks un līksmība, ko rada dopamīns un citi neiromediātori.

Taču šī līksmība nevalda ilgi, jo rodas spēcīgs atgriezeniskas efekts. Tā kā kofeīns ir nobloķējis adenozīna receptorus, tad adenozīnam nav vairs, kur likties. Tas uzkrājās lielās koncentrācijās, kamēr nebeidzas kofeīna iedarbība. Kad beidzot atbtrīvojas adenozīna receptori, tad tos strauji piepilda adenozīna molekulas. Pēkšņi rodas liels miegainums un samazinās koncentrēšanās spēja. Cilvēks vai nu izguļas, kamēr “izdeg” visas adenozīna molekulas vai ieņem jaunu kofeīna devu.