Gēnu inženieriju reiz uzskatīja par līdzekli, kas nākotnē spētu apkarot lielāko daļu cilvēces problēmu. Tagad šī nākotne ir pienākusi, taču, vai jaunie organismi neizraisīs pretēju efektu nekā gaidīts?

Ātri augošs lasis

Gēnu inženieriju reiz uzskatīja par līdzekli, kas nākotnē spētu apkarot lielāko daļu cilvēces problēmu. Tagad šī nākotne ir pienākusi, taču, vai jaunie organismi neizraisīs pretēju efektu nekā gaidīts?

Ātri augošs lasis
AquaBounty kompānija ir radījusi ģenētiski modificētu lasi, kas izaug divas reizes ātrāk nekā tā normālais sugas brālis jūrās. Šo atšķirību var lieliski redzēt arī bildē, kur redzami vienāda vecuma laši. Kompānija apgalvo, ka ģenētiski modificētajai zivij piemīt tāda pati garša, tekstūra, krāsa un aromāts kā dabiskajai, tomēr nerimst strīdi par to, vai šādu zivi ir veselīgi ēst. Ģenētiski modificētajam Atlantijas lasim ir ievietoti gēni no citām zivīm, kas liek izstrādāt augšanas hormonu visa gada garumā.

Tomāti
Flavr Savr tomāti kļuva par pirmajiem ģenētiski izmainītajiem dārzeņiem, kurus atļāva izmantot komerciālos nolūkos un pārdot cilvēkiem ēšanai. Izmainot tomāta ģenētisko kodu, Calgene kompānija panāca to, ka jaunie tomāti ilgāk paliek svaigi un nesatrūd, it kā nemainot to garšu un tekstūru. FDA apstiprināja šo tomātu lietošanu uzturā 1994. gadā, taču jau 1997. gadā tos izņēma no apgrozījuma transportēšanas grūtību dēļ. Tomātus izņēma no apgrozījuma arī tādēļ, ka tiem tomēr piemita visai neizteiksmīga garša.

Banānu vakcīna
Jau drīzuma cilvēki varētu saņemt vakcīnas pret tādām slimībām kā B hepatīts vai holēra, vienkārši iekožoties banānā. Pētniekiem ir izdevies radīt banānus, kartupeļus, burkānus un tabaku, lai tie darbotos kā vakcīna pret noteiktām slimībām, taču banāni esot vispiemērotākie šādu vakcīnu radīšanai. Kad izmainītu vīrusa paveido injicē banānā, tā ģenētiskais materiāls ātri vien izplatās banāna šūnās. Kamēr banāns aug, tā šūnas producē vīrusa proteīnus, taču ne tos, kas atbild par slimības izraisīšanu. Kad cilvēks apēd šādu ģenētiski izmainītu banānu, tā organismā nonāk vīrusa proteīni pret kuriem imūnsistēma izstrādā aizsardzību gluži kā parastajās vakcīnās.

Gāzi neizdalošas govis
Pateicoties lielajam baktēriju saturam govju gremošanas sistēmā, tās apkārtējā vidē izdala būtisku daudzumu metānā. Tā kā govju daudzums līdz ar cilvēku daudzumu uz planētas palielinās, tad palielinās arī metāna koncentrācija atmosfērā, kas var pastiprināt siltumnīcas efekta veidošanos. Alberta Universitātes pētniekiem ir izdevies noteikt tās baktērijas, kas saražo visvairāk metāna un radīt govis ar samazinātu šo baktēriju daudzumu. Šādas govis izdala par 25% mazāku metāna daudzumu nekā parastās govis.

Ģenētiski modificēti koki
Koku ģenētisko materiālu izmaina, lai radītu jaunus kokus, kas aug ātrāk, rada kvalitatīvāku koksni un pat nosaka slimību rašanās iespējamību. Ģenētiski modificētu koku radītāji aizstāv savu viedokli ar to, ka jaunie koki spētu apgādāt cilvēku ar nepieciešamo koksni un papīru, izmantojot mazākus mežu izciršanas apmērus. Tikmēr ir radīti eikalipta koki, kas iztur zemas temperatūras, bet 2003. gadā Pentagons zinātniekiem piešķīra finansējumu, lai radītu priedes, kas spēj reaģēt uz bioloģiskā vai ķīmiskā uzbrukuma radītajām vielām. Olas, kas ārstē
Britu zinātniekiem ir izdevies radīt vistas, kuru olās sintezējas vielas, kas tiek izmantotas vēžu ārstēšanā. Vistām ievietoja gēnus no cilvēka. Tā rezultātā olās tiek producēti miR24 un interferona b un a1 molekulas, kas spēj cīnīties ar ādas vēzi melanomu un multiplo sklerozi.