Esam pieraduši, ka ziemeļi ir ziemeļos, bet dienvidi ir dienvidos, taču drīzumā, iespējams, mums nāksies pierast pie tā, ka kompasa bultiņa rāda pilnīgi pretēju virzienu.

Esam pieraduši, ka ziemeļi ir ziemeļos, bet dienvidi ir dienvidos, taču drīzumā, iespējams, mums nāksies pierast pie tā, ka kompasa bultiņa rāda pilnīgi pretēju virzienu.

Magnētisko polu apmainīšanās vietām nav jauna ziņa. Liecības par šādu notikumu eksistē jau vairākas desmitgades. Ir zināms, ka pirms aptuveni 800000 gadu magnētiskais ziemeļpols atradās virs Antarktīdas. Zemes magnētiskie poli ir mainījušies vietām jau vairākas reizes. Pētnieki uzskata, ka magnētisko polu apmaiņu ierosina Zemes magnētiskā lauka pavājināšanās, kas notiek pāris tūkstošu gadu laikā. Kad ir sasniegt vājākais punkts magnētiskie poli apmainās vietām un palēnām magnētiskais lauks uzņem spēkus atkal. Šis cikls atkārtojas nepārtraukti. Viens no pēdējiem pētījumiem šajā jomā parādīja, ka pēdējo reizi magnētisko polu apmaiņa aizņēma vien 100 gadus.

Šobrīd Zemes magnētiskais pols atrodas pavājināšanās fāzē. Šajā vasarā apkopotie dati no Eiropas Kosmosa Aģentūras palaistā satelīta liecina, ka Zemes magnētiskais lauks pavājinās 10 reizes ātrāk nekā tika uzskatīts līdz šim. Visoptimistiskāk noskaņotie pētnieki uzskata, ka magnētisko polu apmaiņa notiks tuvāko pāris tūkstošu gadu laikā, bet tikpat labi tas varētu notikt arī mūsu dzīves laikā. Ir praktiski neiespējami paredzēt vai polu nomaiņa ilgs vien 100 gadus kā pēdējo reizi, taču nevar izslēgt arī šādu iespējamību.

Ģeologi vēl aiz vien nav pārliecināti par to, kādēļ Zemes magnētiskie poli vispār mainās vietām. Zemes centrā esošais dzelzs kodols darbojas kā milzīgs magnēts un rada magnētisko lauku, kas ieskauj visu planētu. Šis magnētiskais apvalks pasargā Zemi no kosmiskās radiācijas un Saules uzliesmojumos izmestajām augsti enerģētiskajām daļiņām. Pavājināts Zemes magnētiskais lauks var radīt spēkstaciju un radiokomunikācijas ierīču darbības traucējumus kā arī pakļaut visu planētu paaugstinātai kosmiskās radiācijas ietekmei. Sīkums, bet bez Zemes magnētiskā laukā mēs nevarētu novērot ziemeļblāzmu.

Kādu ietekmi magnētisko polu apmaiņa atstās uz cilvēku dzīvi? Lai gan tas pavisam noteikti radīs tehniskas dabas problēmas tomēr panikai neesot pamata. Pētot iepriekšējās reizes, kad magnētiskie poli mainījās vietām, nav atrasta neviena sakarība ar būtiskām klimatiskām izmaiņām vai cita rakstura katastrofām. Taču, ja Zemes magnētiskais lauks pavājināsies līdz kritiskam līmenim vai pat izzudīs pavisam, tad Zeme tiks pakļauta spēcīgam kosmiskajam starojumam, kas būtiski ietekmēs dzīvību uz planētas.