Atjaunota informācija par to, kad un kādēļ cilvēki mirst, ir parādījusi, ka pēdējo 20 gadu laikā cilvēka paredzamais vidējais dzīves ilgums uz Zemes ir palielinājies par 6 gadiem.

Sievietes savu vidējo mūža ilgumu ir pagarinājušas straujāk nekā vīrieši, bet kopumā cilvēka vidējais dzīves ilgums ir palielinājies no 65,3 gadiem līdz 71,5 gadiem kopš 1990. gada. Tie ir +6,2 gadi 24 gadu laikā.

Šis uzlabojums ir iespējams pateicoties vairākiem faktoriem – augsti attīstītās valstīs medicīna palīdz daudz efektīgāk cīnities ar sirds-asinsvadu saslimšanām un vēzi. Savukārt mazattīstītās valstīs medicīna ir palīdzējusi bērniem izdzīvot pēc dažādām infekciozām saslimšanām. Tomēr ne visos reģionos rezultāti ir iepriecinoši. Subsahāras reģiona Āfrikas valstīs paredzamais dzīves ilgums ir samazinājies HIV/AIDS dēļ.

Tomēr ne visas valstis attīstās vienādi un to var labi novērot pēc šo valstu iedzīvotāju paredzamā dzīves ilguma. Piemēram, Nepālā, Etiopijā, Irānā un citās valstīs šo gadu laikā paredzamais dzīves ilgums ir pieaudzis pat par 12 gadiem.

Kopumā gan cilvēki ir iemācījušies daudz labāk cīnīties ar pārnēsājamām slimībām. Tomēr vadību cilvēku nāves cēloņos ir ieguvušas slimības, kuras netiek pārnestas no cilvēka uz cilvēku. Galvenie nāves cēloņi pasaulē ir sirds išēmiskās slimības, insults, hroniskas plaušu saslimšanas un Alcheimera slimība. Galvenā uzvara šo gadu laikā ir notikusi pār zarnu trakta infekciozām saslimšanām, no kurām 1990. gados visbiežāk mira bērni.

Par dzīves ilguma pieaugumu var pateikties tieši medicīnas attīstībai. Līdzīgi “lēcieni” notika 19. un 20. gadsimtā, kad uzlabojumi sanitārajā, higiēnas, izglītības un vakcinācijas jomā palīdzēja cilvēkiem cīnīties ar līdz tam laikam neārstējamām saslimšanām.