Cilvēks mūsu platuma grādos spēj izdzīvot tikai tādēļ, ka piemērojas mainīgajiem vides apstākļiem valkājot apģērbu un dzīvojot ēkās, taču pastāv dzīvības formas, kas spēj eksistēt neticami ekstremālākos apstākļos.

Cilvēks mūsu platuma grādos spēj izdzīvot tikai tādēļ, ka piemērojas mainīgajiem vides apstākļiem valkājot apģērbu un dzīvojot ēkās, taču pastāv dzīvības formas, kas spēj eksistēt neticami ekstremālākos apstākļos. Tas parāda ne tikai to, cik piemēroties spējīgi ir dzīvie organismi tepat uz Zemes, bet arī to, ka uz šķietami neviesmīlīgām citām planētām dzīvība varētu eksistēt visneparastākajās formās.

Atakamas tuksnesis Čīlē ir viena no sausākajām un nepiemērotākajām vietām dzīvošanai uz Zemes. Dunaliella ir vienšūnu aļģes, kuras ir piemērojušās dzīvei šajā ellišķīgajā vietā. Šie mikroorganismi ir pamanījušies atrast dzīvesvietu uz zirnekļu tīkliem. Dzīvības uzturēšanas procesiem nepieciešamo ūdeni tie iegūst no mikroskopiskiem ūdens pilieniņiem, kas rītos kondensējas uz zirnekļu tīkla. Atakamas tuksneša vide ir labs analogs tai videi, kas valda uz Marsa, tādēļ tas vieš cerību, ka arī uz sarkanās planētas kaut kur ir atrodama dzīvība.

Hipertermofili ir baktēriju paveids, kas spēj izdzīvot neticami augstās temperatūrās. Aquifex celma baktērijas ir atrastas Jeloustounas Nacionālā Parka karstajos avotos, kur temperatūra var sasniegt pat 96°C.

Termokoki ir mikrobi, kuriem dzīvības uzturēšanai ir nepieciešams ļoti maz enerģijas. Tie izmanto tik maz enerģijas, ka vēl nesen zinātnieki vispār nezināja, vai tie ir dzīvi vai atrodas savdabīgā miega fāzē. Šie mikroorganismi ir atrasti dziļi okeānos tā saucamajos melnajos dūmeņos, kur no Zemes dzīlēm nākošais karstais ūdens paceļas virs okeāna gultnes. Viena no tādām vietām atrodas pie Papua Jaungvinejas. Tie ne tikai spēj izdzīvot izmantojot niecīgu enerģijas daudzumu, bet spēj izturēt arī augstas temperatūras.

Sāls ir viena no tām vidēm, kur grūti iedomāties dzīvojam mikroorganismus, taču halofili ir tieši tādi – tie spēj izturēt milzīgi lielas sāls koncentrācijas apkārtējā vidē. Halobacterium halobium ir viena no tādām baktērijām un tā spēj izdzīvot vidē, kur sāls koncentrācija ir 10 reizes augstāka nekā okeāna ūdenī. Šādus mikroorganismu var atrast izžuvušos sāls ezeros.

Mikroorganismi, kurus sauc par psihrofiliem, dzīvo mūžīgā sasaluma zonā ledājos un dziļi okeānos. Tie spēj izdzīvot pat pie temperatūras, kas ir zemāka par -15°C. Šajos mirkoorganismos atrodas enzīmi, kas palīdz izturēt un uzturēt vielmaiņu tik zemās temperatūrās. Šādus mikroorganismus var atrast Antarktīdas ledū un Sibīrijas mūžīgā sasaluma zonās.

Tikmēr kāds cits mikroorganismu paveids spēj izturēt augstas radiācijas devas. Deinococcus radiodurans ir baktērija, kas spēj izdzīvot pēc apstarošanas ar 15000 greju lielu radiācijas devu. 10 greji būtu pietiekoši, lai nogalinātu cilvēku, bet prusaki spēj izturēt salīdzinoši tikai 1000 grejus lielu radiācijas devu. Šie mikroorganismi ne tikai spēj izturēt šādas radiācijas devas, bet arī ir izturīgi pret aukstumu, ūdens trūkumu, vakumu un dažādām skābēm. Deinococcus radiodurans ir atzīta par pasaulē izturīgāko baktēriju.

Endolīti ir mikroorganismi, kas dzīvo akmeņos un dažādos iežos. Šo baktēriju paveidi ir atrasti pat 3 kilometru dziļumā zem zemes un, iespējams, ir spējīgi izdzīvot vēl dziļākos slāņos. Ūdens šādā vidē ir praktiski nepieejams, taču šie mikroorganismi savā vielmaiņā galvenokārt izmanto dzelzi, nātriju, sēru un citus šķietami nederīgus elementus.

Loriciferi (Loricifera) ir jūras bezmugurkaulnieku tips, kas tika izdalīts un aprakstīts 1983. gadā. Loriciferi dzīvo dažādos dziļumos – no piekrastes zonas līdz 7 km dziļumam. Starp loriciferiem ir atklātas sugas, kas pastāvīgi dzīvo anaerobos apstākļos, kas nozīmē, ka tiem izdzīvošanai nav nepieciešams skābeklis – elements, bez kura nespēj izdzīvot neviens cits organisms. Šāda unikāla īpatnība pašlaik nav atklāta pie citām dzīvnieku grupām.