Kāpēc dažviet satiksme notiek pa ceļa kreiso pusi?
Jau kopš senseniem laikiem cilvēki satiekoties, kā arī vēlāk, jājot zirga mugurā, centās izmainīties ar pretimnācējiem un jātniekiem, tos palaižot pa labo pusi, tā rezultātā paši palika kreisajā pusē.
Jau kopš senseniem laikiem cilvēki satiekoties, kā arī vēlāk, jājot zirga mugurā, centās izmainīties ar pretimnācējiem un jātniekiem, tos palaižot pa labo pusi, tā rezultātā paši palika kreisajā pusē. Tas tāpēc, ka tajā laikā ļaudis labajā rokā turēja zobenu, tāpēc tā bija ērtāk gan sasveicināties, gan cīnīties ar savu pretinieku. Šādā veidā cilvēki pārvietojās pa ceļiem praktiski visā plašajā pasaulē.
Runājot konkrēti par Angliju, Londonā 18.gadsimtā šāda kustība tika apstiprināta ar likuma spēku. Iemesls tam bija Londonas tilta uzbūvēšana, jo tajos laikos uz tilta veidojās sastrēgumi, un lai tos novērstu, bija nepieciešama ieviest likumu, kurš kontrolētu satiksmes plūsmu. Neilgi pēc tam līdzīgs ieradums ieguva likuma spēku visā Anglijas teritorijā, un tas ir saglabājies arī līdz mūsdienām.
Pasaulē ir pārsteidzoši maz sauszemes robežu starp valstīm, kurās pastāv atšķirīgi noteikumi attiecībā uz transporta kustību pa ceļa labo vai kreiso pusi. Pēdējās simtgades laikā liela daļa valstu ir pārgājušas uz noteikumiem, kas paredz kustību pa ceļa kreiso pusi. Pārsvarā pārvietošanās pa ceļa kreiso pusi notiek tieši salu valstīs, piemēram, Austrijā, Lielbritānijā un Japānā, tāpēc nepastāv problēmas, kas saistītas ar sauszemes robežu šķērsošanu.
Viena no valstīm, kurā pāreja no kustības pa ceļa kreiso pusi uz labo pusi notiek uz sauszemes ir Taizeme. Tās visās četrās kaimiņvalstīs satiksme norit pa ceļa labo pusi, bet Taizemē lielākajā daļā maršrutu, kas ved pāri robežai tiek izmantota luksoforu sistēma, kas ļauj samainīties transportlīdzekļiem salīdzinoši vienkāršā veidā.
Tomēr dažviet pasaulē šī ceļu satiksmes nianse tiek risināta citādi. Piemēram, uz tiltiem, kas ved no Makao uz Ķīnu, iespējama vienlaidus transporta plūsma. Kā zināms, Makao vairāk kā 400 gadu bija Portugāles kolonija, taču 1999. gadā, kad tā atkal nonāca Ķīnas valdījumā, tā bija pēdējā Eiropas kolonija Āzijā. Līdzīgi kā Honkongā, Makao ceļu satiksmes kustība vēl joprojām notiek pa kreiso pusi, un tas nozīmē, ka ceļotāji starp Makao un citām Ķīnas daļām spiesti izmainīt braukšanas joslas vienas valsts ietvaros. Uz Lotusa tilta starp Makao un Hendžinas salu autovadītājiem Ķīnas pusē nākas izbraukt visai dīvainu, asimetrisku āboliņlapas veida krustojumu, lai samainītos joslām.
Interesanti, ka Japānā kustība notikusi pa ielas labo pusi, līdz brīdim, kad Lielbritānija piedalījusies Japānas sabiedriskā transporta attīstībā, palīdzot ieviest tramvajus. Tramvaji, protams, tika uzstādīti pēc Lielbritānijas standartiem, un to kustība braukšanas virzienā notika pa kreiso pusi. Šis bija iemesls, kāpēc visa pārējā transporta sistēma tika pakārtota braukšanai pa kreiso pusi. Pārvietošanās puses un ceļu zīmju maiņa no vienas puses uz otru braukšanas pusi notikusi vēl salīdzinoši nesen vairākās valstīs. Piemēram, Zviedrijā satiksme mainīta no kreisās puses uz labo braukšanas pusi vien 1967.gada 3.septembrī. Viena no pēdējām maiņām bijusi 2009.gada 7.septembrī Samoa valstī, kas atrodas netālu no Japānas, Jaunzērlandes un Austrālijas. Valsts bijusi Vācijas kolonija, kas ieviesusi braukšanu pa ielas labo pusi. Kopš 1962. gada tā ir neatkarīga valsts. Ministru prezidents Tuilaepa Sailele Malielegaoi nolēma mainīt pārvietošanās pusi 2009.gadā, lai iedzīvotāji varētu lēti importēt lietotas automašīnas no kaimiņvalstīm.