Cilvēki, kuru ikdienā ietilpst regulāra mobilā telefona un datora lietošana, nereti sastopas ar nelielu apmulsuma brīdi, pārslēdzoties no mobilās ierīces uz datora NumPad jeb ciparu tastatūru. Šķiet tik elementāras un neatņemamas sastāvdaļas mūsu dzīvē, bet ar pilnīgi pretēju izvietojumu. Kāpēc tā?

Pirmās mehāniskās ierīces ar ciparu taustiņiem parādījās līdz ar pirmajiem kalkulatoriem 17.gs. Tā idejas tēvs bija Blēzs Paskāls, tomēr tieši Gotfrīds Vilhelms fon Leibnics radīja kalkulatoru ar ciparu klaviatūru vieglākai aprēķinu veikšanai. Zinātnei attīstoties, uz līdzīga pamata, parādījās arī pirmie kases aparāti. Tiesa mazliet citādā veidolā nekā esam pieraduši redzēt. Tie pirmo saules gaismu ieraudzīja ap 1879.gadu. Tā izgudrotājs, ASV iedzīvotājs Džeims Ritijs, šo ierīci patentēja dažus gadus vēlāk  – 1883.gadā ar nosaukumu ‘’neuzpērkamais kasieris”. Iesākumā gan skaitļi bija sarindoti tikai divās rindās. Džeims Ritijs pārdeva savu kases aparātu kompāniju Džeikobam Ekertam, kurš savukārt nodeva šo strauji augošo uzņēmumu tālāk citam īpašniekam.

„Klīsot” no viena saimnieka pie otra, kases aparāts arvien pieņēma jaunas aprises. Jo straujāk attīstījās tehnoloģijas, jo mazāki tie kļuva. Tāpēc ar laiku skaitļi tika sarindoti trīs rindās – 7-8-9 augšā, 4-5-6 pa vidu, 1-2-3 apakšā, jeb mums jau pierastā izskatā.  Tieši šādā secībā tie tika sakārtoti vadoties pēc mājas telefoniem, kuros agrāk bija iestrādāta ritošā daļa ar skaitļu virteni no 0-9. Tā kā skaitlis 1 atradās apakšā, bet 0 augšā, inženieri izvēlējās saglabāt šādu skaitļu variāciju. Lai finanšu jomā strādājošie, pieļautu maksimāli maz kļūdu, kases aparāti un kalkulatori ieguva vienotu veidolu ciparu izkārtojumam.

Saistībā ar kalkulatoriem pastāv arī tā dēvētais Benforda likums jeb “Pirmā cipara likums”. Tas nosaka, ka cipari 1, 2 un 3 ir daudz biežāk sastopami nekā 7, 8 un 9, pētot nejauši izvēlētus lielus skaitļus, kurus lietotājiem ievada kalkulatoros. Zemāk redzamajā diagrammā ir redzams ciparu izkārtojums pēc to lietošanas biežuma – kā redzams, tad 1 ir nepārspēts līderis. Tāpēc arī 1, 2 un 3 tika izvietoti apakšējā rindā, tuvāk taustiņam “Enter”, kur ir vieglāk sasniedzami.

Pasaulē pirmie telefonsakari ir pazīstami kopš 20.gs 80.gadu vidus. Šāda tipa telefonus no attāluma principā izmantoja tikai ārkārtas nepieciešamības gadījumos, piemēram, kara laikā Vācijā. Populārus un pieejamus vidusmēra cilvēkam tos padarīja Martins Kūpers ap 1970.gadu. Tā izstrādātājs un lielākais ražotājs bija „Motorola”. Veicot dažāda veida pētījumus un testus, uzņēmuma darbinieki noskaidroja, ka nav būtiskas atšķirības starp to, kādā secībā skaitļi tiek izkārtoti. Tika eksperimentēts gan ar kalkulatortipa izkārtojumu, gan apļveida, gan divrindu. Vismazāk kļūdu īsā laikā sprīdi uzņemot telefona numurus, eksperimenta dalībnieki pieļāva, izmantojot mūsdienu mobilā telefona ciparnīcu un skaitļu izkārtojumu divās vertikālās skaitļu rindās. Lai gan atšķirība bija nenozīmīga, pirmo telefonu izstrādātāju komisija lēma par labu apgrieztajai kalkulatora skaitļu sistēmai. 

Pastāv vēl kāda teorija, ka cilvēki ikdienā daudz izmantojot kalkulatorus, bija iemanījušies ļoti ātri savirknēt skaitļu rindas. Mobilo telefonu ražotāji apzināti apgrieza šo sistēmu kājām gaisā, jo jaunieviestā telefonu sistēma nespēja pārstrādāt tik ātru informācijas apjomu. Savukārt kāda cita teorija apgalvo, ka skaitļi mobilajos telefonos ir tieši šādā secībā, jo tā esot pareizi, tas ir – no kreisās uz labo pusi tāpat, kā lasot grāmatā vārdus.