Lielākie asteroīdu atstātie krāteri uz Zemes
Neatkarīgi no to izmēra, asteroīdu triecieni spēj nodarīt katastrofālus bojājumus. Uz Zemes asteroīdi ir izraisījuši vairākas masu izmiršanas, bet tajā pašā laikā asteroīdi varētu būt par iemeslu tam, ka uz zemes vispār ir dzīvība.
Neatkarīgi no to izmēra, asteroīdu triecieni spēj nodarīt katastrofālus bojājumus. Uz Zemes asteroīdi ir izraisījuši vairākas masu izmiršanas, bet tajā pašā laikā asteroīdi varētu būt par iemeslu tam, ka uz zemes vispār ir dzīvība. Šoreiz apkopoti lielākie līdz šim atrastie asteroīdu krāteri uz Zemes.
Vredeforta krāteris
Vecākais atrastais debesķermeņa trieciena izraisītais krāteris uz Zemes ir arī lielākais no zināmajiem. Tas atrodas Dienvidāfrikā un ir 300 kilometrus plats. Neticami spēcīgais trieciens atstāja šīs teju neizdzēšamās pēdas Zemes garozā pirms 2 miljardiem gadu.
Sadberi krāteris
Kanādā esošā krātera lielums ir 130 kilometri un tas radās vien 150 miljonus gadu pēc Vredeforta krātera jeb pirms 1,85 miljardiem gadu. Mūsdienās krāteris ir samazinājies lieluma ziņā gandrīz uz pusi un domājams, ka tā īstais lielums ir 260 kilometri. Akmens un iežu fragmenti, kas tika uzmesti gaisā šī trieciena rezultātā, ir atrasti pat 800 kilometru attālumā no krātera.
Čiksuluba krāteris
Šī krātera atrašana reiz izraisīja neiedomājamas teorijas rašanos – pieņēmumu, ka dinozaurus iznīcināja asteroīda trieciens. Eksotiskā metāla irīdija daudzuma atrašana slāņos, kas sakrīt ar dinozauru izmiršana laiku, ir pierādījuši, ka šī teorija ir visticamākā. Tiek uzskatīts, ka Čiksuluba krāteri ir atstājis asteroīds, kas varēja būt pie vainas šai izmiršanai. Mūsdienās tā diametrs ir aptuveni 150 kilometri, bet tiek uzskatīts, ka tā oriģinālie izmēri ir aptuveni 240 kilometri.
Popigai krāteris
Šī krātera iekšienē ir apslēpti diezgan reti dārgumi – dimanti. Pirms 35 miljoniem gadu liels asteroīds ietriecās mūsdienu Krievijas teritorijā, kur bija bagātīgas oglekļa atradnes. Treiciens bija tik spēcīgs, ka karstuma un spiediena ietekmē ogleklis pārvērtīs par diamantu. Krāteris ir 100 kilometrus plats un tajā ir atrodamas lielas dimanta atradnes.
Manikuagana krāteris
Viens no senākajiem krāteriem, kas ir saglabājies vislabāk, atrodas Kanādā un ir aptuveni 100 kilometrus plats. Tas radās pirms 214 miljoniem gadu un mūsdienās to var labi pamanīt pateicoties tam, ka tā ārējos robežu veido savdabīgs ūdens gredzens.
Akramanas krāteris
Akramana ezeru, kas atrodas Austrālijā un kuru vienā acumirklī “izraka” milzīgs asteroīda trieciens, radās pirms 580 miljoniem gadu. Krāteris ir 90 kilometrus plats. Trieciena rezultātā izmētātie akmeņi ir sastopami 300 kilometru attālumā no krātera atrašanās vietās un tajos var atrast vienas no senākajām dzīvo būtņu fosilijām uz Zemes.
Česapīkas līča krāteris
Aprakts zem bieza jūras gultnes slāņa, Česapīkas līča krāteris ir aptuveni 35 miljonus gadus vecs un atrodas ASV krastos pie Virdžīnijas. Pirmās pazīmes, ka šajā vietā vispār ir nokritis asteroīds un atrodas krāteris, parādījās 1983. gadā, kad urbuma rezultātā virszemē tika nogādāti 20 cm biezs trieciena brīdī izmests iežu slānis.
Morokvenga krāteris
Šis krāteris ir aprakts dziļi Dienvidāfrikā Kalaharī tuksnesī. Veicot urbumus šajā krāterī, zinātniekus sagaidīja pārsteigums – atrastajos iežos vēl aiz vien varēja atrast asteroīda paliekas. Urbuma rezultātā virspusē izdevās nogādāt 25 centimetrus lielu oriģinālā asteroīda gabalu, kas gulēja 770 metru dziļumā. Morokvenga krāteris radās pirms 145 miljoniem gadu un ir 70 kilometrus plats.