Mēnestrīce. Neskatoties uz to, ka mēness pēc būtības ir mirusi klints ar ļoti mazu ģeoloģisko aktivitāti, tomēr arī uz tā notiek garozas kustības. Tās sauc par mēnestrīcēm (pēc analoģijas ar zemestrīcēm).

Mēnestrīce. Neskatoties uz to, ka mēness pēc būtības ir mirusi klints ar ļoti mazu ģeoloģisko aktivitāti, tomēr arī uz tā notiek garozas kustības. Tās sauc par mēnestrīcēm (pēc analoģijas ar zemestrīcēm).

Pastāv 4 mēnestrīču veidi: pirmie trīs – dziļas mēnestrīces, svārstības no meteorītu triecieniem un siltās mēnestrīces, kuras izsauc saules aktivitāte – relatīvi nav bīstami. Bet 4. mēnestrīču veids var būt visai nepatīkams. Parasti tās ir līdz 5,5 ballēm (pēc Rihtera skalas) stipras – tas ir pietiekami, lai sāktu trīcēt nelieli objekti. Šādi grūdieni turpinās līdz 10 minūtēm. Pēc NASA datiem šādas mēnestrīces liek mēnesim „skanēt kā zvanam”.

Visbailīgākais šajās mēnestrīcēs ir tas, ka nav ne mazākās nojausmas, kas tās izraisa. Zemestrīces, kā likums, izsauc tektonisko plākšņu kustības, bet uz mēness tektonisko plākšņu vienkārši nav. Daži zinātnieki domā, ka tās varētu būt saistītas ar plūdmaiņu aktivitātēm uz Zemes, kuras it kā „velk” mēnesi pie sevis. Tomēr teorijai nav nekāda loģiska pamata – plūdmaiņas ir saistītas ar pilnmēnesi, bet mēnestrīces parasti novēro citos laikos.

Dubultā planēta. Lielākā daļa cilvēku ir pārliecināti, ka mēness ir pavadonis. Tajā pašā laikā daudzi ir pārliecināti, ka mēnesi ir jāklasificē kā planētu. No vienas puses tas ir pārāk liels priekš īsta pavadoņa – tā diametrs ir vienāds ar ¼ no Zemes diametra, tāpēc, ja ņem vērā šo sakarību, Mēnesi var nosaukt par lielāko pavadoni Saules sistēmā.

Savu lielo izmēru dēļ mēness nemaz neatrodas Zemes orbītā. Zeme un mēness griežas viens ap otru un apkārt kādam punktam, kas atrodas centrā starp tiem. Šo punktu sauc par baricentru. Ilūzija par to, ka mēness atrodas Zemes orbītā, saistīta ar to, ka smaguma centrs atrodas zemes garozā. Tieši šis fakts neļauj klasificēt Zemi un mēnesi kā dubulto planētu, tomēr nākotnē viss vēl var mainīties.

Mēness atkritumi. Visiem ir zināms, ka uz mēness ir bijuši cilvēki. Taču ne visi zina, ka Cilvēks (ar lielo burtu) izmantoja mēnesi kā standarta piknika vietu – tur pabijušie astronauti atstāja ne mazumu atkritumu. Tiek uzskatīts, ka uz mēness atrodas aptuveni 181 437 kg mākslīgo materiālu.

Protams, vainīgi nav tikai astronauti – viņi speciāli neizmētāja uz mēness sviestmaižu papīrus un banānu mizas. Lielākā daļa šo atkritumu ir palikuši no daudzajiem eksperimentiem, kosmiskajām zondēm un mēness klejotājiem, no kuriem daži funkcionē vēl šodien.

Mēness kaps. Jūdžins Šūmaikers, pazīstams astronauts un ģeologs, savās aprindās skaitās kā leģenda: viņš izstrādāja metodes, kā zinātniski izpētīt kosmiskās iedarbības, kā arī izdomāja paņēmienus, kurus „Apollo” astronauti izmantoja mēness izpētei.

Šūmeikers arī gribēja kļūt par astronautu, bet nespēja dabūt šo darbu dēļ maznozīmīgām veselības problēmām. Tā bija viņa lielākā vilšanās visa mūža garumā, bet, neskatoties uz to, Šūmeikers turpināja sapņot par to, ka kādreiz pats varēs apciemot mēnesi. Kad viņš nomira, NASA izpildīja viņa kvēlāko vēlēšanos un nogādāja viņa pelnus uz mēness. Viņa pelni palika tur izbārstīti starp mēness putekļiem.