Londona ir pazīstama ar savu miglu un tā ir kļuvusi par šīs pilsētas vienu no atpazīstamības zīmēm. Taču pilsētai nākas saskarties arī ar citu parādību – smogu. 1952. gadā smogs kļuva tik koncentrēts, ka tā ietekmē gāja bojā 12000 cilvēku.

Londona ir pazīstama ar savu miglu un tā ir kļuvusi par šīs pilsētas vienu no atpazīstamības zīmēm. Taču pilsētai nākas saskarties arī ar citu parādību – smogu. 1952. gadā smogs kļuva tik koncentrēts, ka tā ietekmē gāja bojā 12000 cilvēku.

1952. gada 5. decembrī vairāku faktoru ietekmē Londonu piemeklēja nāvējošs smogs. Pēdējās dienas pilsētu bija piemeklējis liels aukstums un cilvēki steidza kurināt savas krāsnis. Tā ietekmē gaisā pacēlās liels daudzums dūmu, kurus papildināja izplūdes no rūpnīcām. Visu vēl sliktāku padarīja relatīvi nesenais jauninājums – mašīnas. Papildus visam apkārtnē valdīja anticiklons, kas neļāva visiem izmešiem aizplūst. Vēji, kas normā to visu būtu aizpūtuši, vairs nepūta, bet izmeši turpināja celties.

Smogs, kuru vēlāk nosauca par The Great Smog, bija tik spēcīgs, ka cilvēki izejot ārā nespēja saskatīt savas kurpes. Automašīnas tika pamestas ielu malās, jo cilvēki steidza meklēt patvērumu iekštelpās, lai gan arī tur nevaldīja daudz patīkamāki apstākļi. Daudzi cilvēki pazaudēja kontaktus ar saviem radiniekiem vai draugiem, kurus vēlāk atrada mirušus savās mājās.

Ātrās palīdzības dienests pārstāja darboties, jo izbraukt tik spēcīgā smogā nebija iespējams. Neskatoties uz to, daži cilvēki tomēr aizgāja uz slimnīcu ar kājām. Pārsvarā cilvēki, kas ieradās slimnīcā bija ar zilām lūpām un bez elpas, kas liecināja, ka viņi ir pamatīgi saindējušies. 4 dienu laikā, kamēr smogs valdīja pilsētā, nomira 4000 cilvēku. Lielākai daļa pieaugušo izdzīvoja pēc šī smoga, bet vecākiem cilvēkiem, hroniskiem smēķētājiem un bērniem tas bija daudz grūtāk izdarāms.

Skolas, lidostas un vilcienu stacijas tika slēgtas. Autobusi pārstāja kursēt, bet tirgos esošie lopi sāka mirt. Vēlāk, kad tos sadalīja, atklājās, ka to iekšas ir kļuvušas tumšas un pat melnas ieelpoto dūmu dēļ. Tāpat to gaļa bija uzturā nelietojama toksiko vielu dēļ. Vien ceturtajā dienā pēc smoga parādīšanās sāka pūst vēji un izklīdināja lielāko daļu smoga. Neskatoties uz to, daudziem cilvēkiem jau bija nodarīts neatgriezenisks kaitējums un turpmāko nedēļu laikā nomira vēl 8000 cilvēku.

1952. gada The Great Smog nebija pirmais šīs pilsētas vēsturē. Šādi smogi pilsētu piemeklēja piecas reizes 19. gadsimta beigās un nav zināms, kad tāds varētu parādīties vēlreiz.