Kas ir novecošana? Cilvēks varētu sasniegt jau dzīves septīto desmitgadi, bet tomēr subjektīvi justies kā jaunībā. Vai arī kāds jauns cilvēks, kurš vēl nav sasniedzis 30 gadu vecumu, varētu justies kā savas dzīves nogalē. Lai gan gau skaitīšana ir vienkāršākais un ērtākais veids kā objektīvi noteikt kāda cilvēka vecumu, tas neko daudz nepasaka par to kā šie gadi ir ietekmējuši cilvēka ķermeni.

Zinātnieki jau ilgu laiku bija meklējuši veidu kā bioloģiskā veidā izmērīt cilvēka vecumu. Šāda metode varētu ļaut diezgan precīzi paredzēt to, cik ilgi cilvēkam vēl ir atlicis dzīvot. Pateicoties Edinburgas Universitātes zinātnieku kolektīvam, esam pietuvojušies šim mērķim vēl par pāris soļiem tuvāk.

Viņu izstrādātajā pētījumā piedalījās aptuveni 5000 cilvēki, kuriem tika mērītas ķīmiskās izmaiņas, kas laika gaitā skar šo cilvēku DNS. Pētot šīs izmaiņas, bija iespējams paredzēt viņu “bioloģiskā pulksteņa vecumu” – cilvēka paredzamais vecums, kuru nosaka viņa gēnu stāvoklis, salīdzinājumā ar faktiski nodzīvoto gadu skaitu.

Dati par šo cilvēku DNS stāvokli tika ņemti no pētījuma, kas tika veikts 14 gadu garumā. Rezultātā izdevās atrast saikni starp dalībnieku bioloģisko vecumu un mūža ilgumu. Cilvēkiem, kuru bioloģiskais vecums bija lielāks nekā faktiskais vecums, bija lielāka iespēja drīzumā nomirt nekā tiem cilvēkiem, kuriem abi šie vecumi bija vienādi.

Dalībnieku bioloģisko vecumu noteica pēc viņu DNS metilēšanas pakāpes. DNS metilēšana ir ķīmiskas izmaiņas, kas ietekmē gēnu funkciju. Šajā procesā vienam no četriem gēnu alfabēta burtiem – citozīnam – tiek piestiprināta metilgrupa, kas sastāv no viena oglekļa atoma un trim ūdeņraža atomiem. Šis marķieris izslēdz gēnu, un no šī brīža tā informāciju vairs nevar nolasīt.

Lai gan šis pētījums norāda uz to, ka ir iespējams paredzēt, kurš cilvēks nomirs ātrāk, bet kurš vēlāk, tomēr tas neparāda, kāds būs nāves cēlonis. Runa, protams, ir par bioloģisku nāves cēloni, nevis traumatisku organisma bojājumu. Tāpat nav zināms, kādi faktori izraisa pastiprinātu DNS metilēšanos jeb palielina bioloģisko vecumu. Iespējams, šajā procesā piedalās gan vides, gan individuāli ģenētiskie faktori.