Lauvas varētu uzskatīt par dzīvnieku karaļiem, taču ziloņi visai droši spētu kļūt par dzīvnieku meteorologiem. Jauns pētījums parādījis, ka ziloņi spēj sajust lietusgāzes no vismaz 240 kilometru attāluma.

Lauvas varētu uzskatīt par dzīvnieku karaļiem, taču ziloņi visai droši spētu kļūt par dzīvnieku meteorologiem. Jauns pētījums parādījis, ka ziloņi spēj sajust lietusgāzes no vismaz 240 kilometru attāluma.

Ziloņu neticamās spējas noslēpums ir to ārkārtīgi labā dzirde. Ziloņi spēj sadzirdēt skaņas frekvences, kas atrodas daudz zemāk nekā cilvēka dzirdamības robeža. Turklāt tas ir viens no veidiem kā šie dzīvnieki komunicē savā starpā. Ziloņi spēj sadzirdēt lietusgāzes un pērkona negaisa radītās zemās skaņas frekvences. Zinātnieki vēl nav īsti pārliecināti par to, vai ziloņi ieklausās tieši lietus lāšu vai pērkona radītajā skaņā, taču viens ir skaidrs – viņi spēj noteikt pat negaisa mākoņa kustības virzienu.

Pētniekiem izdevās atšifrēt šo ziloņu spēju, analizējot dzīvnieku migrāciju Namībijā. Jau ilgu laiku pētnieki nespēja saprast, kādēļ ziloņi tik pēkšņi spēj mainīt savu migrācijas virzienu un ātrumu. Tagad kļuva skaidrs, ka tas ir saistīts ar negaisa mākoņiem. Analizējot septiņu gadu datus par ziloņu migrāciju un sezonālo lietusgāžu sākšanos, sakarība kļuva skaidra uzreiz. Vēlāk, lai pierādītu šo teoriju, septiņiem ziloņiem tika piestiprināts GPS raidītājs, kura dati apstiprināja šo teoriju.

Namībija ir visai sauss reģions, kurā lietus sezona sākas janvārī un ilgst līdz martam. Ziloņiem šis lietus ir ļoti nepieciešams, tādēļ tie ieklausās skaņās, kas nāk no vairāku desmitu un simtu kilometru attāluma, lai “atrastu” lietus ūdeni.

Jaunā informācija par šādu ziloņu migrācijas spēju, varētu palīdzēt tos pasargāt no malumedniekiem. Zinot, kur ziloņi dosies, būtu iespējams paredzēt arī malumednieku klātesamību, tādējādi apkarojot šo rūpalu, kas katru gadu samazina ziloņu kopējās populācijas skaitu.