array(0) { }

Izgudrojumi pirms sava laika (2.daļa)

1888. gads – runājošas lelles

1888. gads – runājošas lelles

Tomass Edisons patentēja lērumu dažādu lietu. Daudzas no tām apsteidza savu laiku un galvenokārt tādēļ arī neguva lielu popularitāti – cilvēki vienkārši nesaprata, kam tas viss ir vajadzīgs un ko ar to darīt. Viens no tādiem izgudrojumiem bija runājošas lelles. Jau 1877. gadā Edisons izgudroja cilindrisku fonogrāfu un meklēja veidus kā to popularizēt. Pagāja 11 gadi un viņa rokās nonāca porcelāna lelle no Ķīnas. Ierakstījis fonogrāfā tekstu, viņš ievietoja fonogrāfu lellē un tapa… kaut kas šausminošs. Cilvēkiem runājošas lelles šķita neparasti biedējošas, kas arī bija iemesls to mazajai popularitātei.

1632. gads – kontaktlēcas

17. gadsimta trīsdesmitajos gados Renē Dekarts nāca klajā ar ierīci, kas spētu labot redzi. Tā bija neliela stikla caurulīte, kurā tika iepildīts ūdens un kuru uzlika tieši un radzenes. Caurules otrs gals bija izveidots izliekts, lai spētu lauzt gaismas starus un koriģēt redzi. Diemžēl ideja neguva atbalstu, jo cilvēki, kas šādu ierīci nēsātu vienkārši nespētu pamirkšķināt acis. Diemžēl pēc Dekarta neviens vairs tā īsti neķērās klāt kontaktlēcu uzlabošanai. Vien 1887. gadā vācu oftalmologs Ādolfs Eugens Fiks izveidoja kontaktlēcu pāri no stikla, kuras bija iespējams nēsāt vairākas stundas.

1947. gads – krāsu printeris

Kad žurnāls Popular Science publicēja rakstu par šo ierīci, tad galvenais lozungs bija – “Tas atver pilnīgi jaunu pasauli gan mājsaimniekiem, gan biznesmeņiem.” Ierīci sauca Colorfax un to varēji viegli pievienot pie FM radioaparāta. Colorfax spēja apstrādāt ienākošo signālu un attēlot to krāsainu bilžu veidā uz papīra. Vienas bildes izveidei vajadzēja paterēt aptuveni 15 minūtes laika un to visu spēja īstenot četras mehāniskas otas – sarkanā, zilā, dzeltenā un melnā krāsā.Colorfax nekļuva populārs cenas dēļ – 150 dolāru par ierīci, kas tiem laikiem bija milzu nauda. Tomēr ideja par pie radio piespraužamu printeri fascinējošā šķiet vēl tagad.

1936. gads – pārnēsājams mūzikas atskaņotājs

Šo neparasto ierīci sauca par “Watch-Case Phonograph” (redzams titulbildē) jeb rokaspulksteņa fonogrāfu un tas bija mazītiņš mūzikas atskaņotājs. Kā jau mums vēsta pats nosaukums, tad nelielais fonogrāfiņš tika iestrādāts pulkstenī. Ideja bija lieliska, tomēr izpildījums… izpildījums bija tam laikam atbilstošs. Lai klausītos iemīļoto mūzikas gabalu, vajadzēja pie fonogrāfa piestiprināt mazītiņu tauri. Turklāt visu ierīci vajadzēja turēt pie auss. To, ka vajadzēja iegādāties arī mazītiņus ierakstus, es nemaz neminēšu.

1. gadsimts – dzērienu tirdzniecības automāts

Dzērienu un dažādu našķu tirdzniecības aparāti tagad atrodas gandrīz katrā publiskā vietā. Tomēr pārsteidzoši ir tas, ka šādas ierīces ir sastopamas jau gandrīz 2000 gadu. Pirmo reizi šie aparāti parādījās Antīkās Grieķijas tempļos, kur tādā veidā cilvēki varēja iegūt svēto ūdeni. Tas tika darīts, lai novērstu cilvēku tieksmi ņemt vairāk svētā ūdens nekā viņi bija samaksājuši. Ierīces pamati balstījās tīri uz monētas svaru un sviras mehānismu, kas bija iestrādāts pašā ierīcē. Antīko grieķu mehānisms tika izmantots šāda paša tipa aparātos vēl 20. gadsimtā, kamēr neparādījās jau sarežģītāki elektroniskie aparāti.

10. augusts, 2014 | 989 Skatījumi | 0 komentāri | Autors: Draxo
Komentēt var tikai reģistrēti lietotāji.
Reģistrēties, vai ienākt.
Pierakstīties uz jaunumiem
Vai arī iespējams vēlaties reģistrēties.